Dzimis Trikātas pag. Zaltēs deviņu bērnu ģimenē, tēvs Pēteris (1831-1913) – lauksaimnieks, māte Liene (1842-1925, dz. Plauks), laulājušies 1863. gadā.

Beidzis Trikātas draudzes skolu (1899).

Pēc Ufas mērniecības skolas beigšanas (1902) iestājies Kara topogrāfu skolā (beidzis 1904; podporučiks); dienējis 115. kājnieku pulkā.

No 1905. g. apr. Ziemeļrietumu robežjoslas topogrāfisko darbu vadītājs. No 1906. g. topogrāfs 3. Mandžūrijas kara topogrāfijas pārvaldē

no 1907 – Omskas kara apgabala štāba Topogrāfu nodaļā.

Pakāpes Krievijas impērijas armijā:

• Poručiks (1907),
• štābkapteinis (1911),
• kapteinis (1914. g. dec.),
• apakšpulkvedis (1916. g. dec.).

No 1909. g. virsnieks 115. kājnieku pulkā.

1910. g. iestājies ģenerāl-štāba akadēmijā (1912), beidzis Ģeodēzijas nodaļas kursu; piekomandēts Pulkovas observatorijai).

No 1914. g. aug. virsnieks Ģenerālštāba Kara Topogrāfijas pārvaldē.

1918. g. aug. atvaļināts. Dzīvojis Trikātas pag.

1919. g. apr. mobilizējies Sarkanajā armijā. Mācību iestāžu daļas mācību līdzekļu un topogrāfisko plānu pārziņu palīgs;

1818.g. 22. maijā Rīgā dezertējis.

No 1919. g. 28. maija Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvedis-leitnants); dienējis Dienvidlatvijas brigādes štābā.

1919. g. jūl. iecelts par austrumu frontes štāba priekšnieku, aug. – par Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku. Pulkvedis (1919. g. dec.).

No 1922. g. LU Inženierzinātņu fakultātes vecākais docents.

1924-26. g. un

1928-31 – Iekšlietu ministrs.

No 1927. g. Baltijas ģeodēziskās komisijas viceprezidents.

No 1928. g. Saeimas deputāts no Latvijas Zemnieku savienības, darbojies vairākās komisijās. Kultūras fonda loceklis. 1931. g. okt. – 1940. g. jūl. Rīgas pilsētas vecākais. Vairāku sabiedrisku organizāciju goda biedrs.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. jūl. Rīgas pilsētas valdes komunālās un dzīvokļu saimniecības nodaļas (vēlāk vairākkārt pārdēvēta) priekšnieks.

1941-44. g. Rīgas universitātes ārkārtas profesors.

No 1944. g. bēgļu gaitās Vācijā, kur darbojās Eslingenes latviešu kolonijas pārvaldē.

No 1951. g. trimdā ASV. Miris Bostonā, Masačūsetsas pavalstī.

Apbalvojumi:

• Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis II un III šķira,
• Latvijas Aizsargu nopelnu krusts,
• Igaunijas Brīvības krusts II šķira III pakāpe,
• Lietuvas Vītauta Dižā ordenis I šķira,
• Polijas Virtuti Militari ordenis,
• Somijas Baltās Rozes ordenis I šķira;
• Krievijas Sv. Vladimira ordenis II un III šķira,
• Sv. Annas ordenis II un III šķira.

Precējies 1920. g. ar Adeli Helēnu Idu Amsoni (1897-?), bērni Ērihs (1921), Pēteris Tālivaldis (1922).

Studentu korporācijas “Latvia” goda filistrs.

Avots: http://www.trikatasvesture.beverina.lv