Sestdienas ritā pīkst. 7 no dzelzceļa 6.klm dzīvojamās ēkas, kur ir strādnieku arteļa sapulcēšanās vieta, priekšstrādnieks Rūdolfs Zīverts norīkojis remontstrādniekus Gustavu Jēku, Nikolaju Bišofu un dienas strādnieku Kārli Dalbiņu 9. kilometri ceļa labošanas darbos. Priekšstrādnieks R Zīverts torīt pats darbos nav braucis, jo viņam bijis jāapskata ceļš uz Ventspils pusi un jānones ceļa meistaram nedēļā padarīto darbu pārskats. Strādnieki,kā parasts, devušies ceļā. Pie pirmās pārbrauktuves tie apstājušies un paklausījušies vai netuvojas vilciens, bet nekas nebijis dzirdams, kamdēļ tie droši ceļu turpinājuši, jo vilciena tuvošanās dzirdama no vairāku kilometru attāluma. Bijusi arī migla, kāpēc braucēji ceļu turpinājuši visai uzmanīgi. Tā kā uz truļa bijuši tikai darba rīki, tad vilciena tuvošanās gadijumā tie cerējuši truli ātri nocelt.

Gabaliņu nobraukušiem, strādniekiem pēkšņi priekšā, ap 40—50 metru attālumā, no miglas izniris vilciens, kas tuvojies ar lielu ātrumu. Nespēdami uz reizi truli nocelt, tie vispirms pa trim nocēluši vienu galu, sagriežot to šķērsam ceļam, pēc tam G.Jēka vienā galā un N. Bišofs ar K. Dalbiņu otrā galā, mēģinājuši truli galīgi noraut no sliedēm. Pa to laiku vilciens, lai gan arī lokomotīves vadītājs bremzējis un devis prettvaiku, bijis vairs tikai dažus metrus no truļa. Redzēdams, ka neizdosies truli nocelt, N. Bišofs pārlēcis trulim, tā izglābdamies no drošas nāves. Turpretim K. Dalbiņš vairs nepaspējis izvairīties un ar lokomotīves triecienu uzsviests uz priekšējā riteņa atsperes. Vilciens noturēts pēc 170 metriem. Kad K. Dalbiņš no atsperes noņemts, viņš izrādijis vēl vājas dzīvības zīmes, bet ievietots vilcienā — miris. K.Dalbiņa līķis atvests pilsētas morgā, un vakar izmeklēšanas tiesneša klātbūtnē izdarīja tā sekciju.
K. Dalbinš bija 26 gadus vecs un uz dzelzceļa strādāja ar nelieliem pārtraukumiem no 1929. gada. Bijis kluss un čakls strādnieks. Patreizējā darba vietā 6. kilometrā strādājis tikai no 1. aprīļa, pagaidām aizvietojot kādu saslimušu strādnieku. Viņa pastāvīgā darba vieta bija Ventspils stacija.
K. Dalbinš bija neprecējies un Ventspilī viņam tuvāki piederīgie nepaliek. Māte viņam mirusi mazam esot, pēc kam tēvs, kurš dzīvojot Rīgā, to nodevis mirušās mātes māsai audzināšanā. Pie savas mātes māsas Veinbergas — pensionēta dzelzceļnieka atraitnes Iecavas ielā 15, viņš arī dzīvojis visu pēdējo laiku.
Piemetināms, ka vilcienu liktenīgā rītā vedusi somu tipa lokomotive, kurām ir samērā kluss svilpis. Somijā tās aprīkotas ar speciāliem zvaniem, kuri pie mums noņemti, kamdēļ, domājams, strādnieki lokomotīves signālus nav dzirdējuši. Triecienā trulis bojāts tikai nedaudz. Citas ierīces nav bojātas.

Avots: "Ventas balss", 13.04.1939