8. jūlijā pēc smagas un Ilgas slimības miris personālais pensionārs, PSKP biedrs kopš 1921. gada Kārlis Bēmanls. Kārlis Bēmanls dzimis 1893. gadā Bauskā. Vienkārša strādnieka dēls būdams, viņš agri iepazina algota darba sūrumu. 16 gadu vecumā K. Bēmanls kļuva par namdara mācekli, apguvis šo specialitāti, viņš strādāja pie dažādiem uzņēmējiem. Jau kopš jaunības gadiem K. Bēmanls piedalās dzimtās pilsētas revolucionārajā kustībā. 1917. gadā stājas Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas aktīvo aizstāvju pulkā. No 1917. Ildz 1919. gadam partizānu rindās viņš cīnījās pret Bermonta — Avalova bandām, pēc tam dienēja Sarkanajā armija Rietumu frontē. Pēc padomju varas krišanas Latvijā 1919. gadā K. Bēmanl arestēja un ieslodzīja Tukuma cietumā. Lauka kara tiesa piesprieda viņam nāves sodu. Bet cīnītājam Izdevās izbēgt no cietuma. Tanī pašā gadā viņš no jauna stājās Sarkanās Armijas rindās un līdz 1922. gadam dienēja Maskavas kara apgabala štābā. Pēc pilsoņu kara K. Bēmanls strādāja Maskavā un Smoļenskā vadošā saimnieciskā darbā. 1932. gadā, pabeidzis Ļeņingradas Rūpniecības akadēmiju, viņš līdz Lielā Tēvijas kara beigām ieņēma vadošus amatus dažādos Maskavas uzņēmumos. 1944. gadā K.Bēmanis atgriezās Latvijā un 16 gadus, līdz aiziešanai pensijā, strādāja mūsu republikas kokapstrādes rūpniecībā par galveno inženieri, par Latvijas Mēbeļu tresta pārvaldnieku, Latvijas PSR papīra un kokapstrādes rūpniecības ministra vietnieku un citos vadošos amatos. Partija un valdība augstu novērtējušas K. Bēmana nenogurstošo saimniecisko darbību. Viņš apbalvots ar diviem ordeņiem «Goda Zīme» un vairākām medaļām. (Cīņa, 11.07.1967)

Dēls - Elmārs Bēmanis.