Kārlis Bauers-Zemgalis - latviešu operdziedātājs, bass,

Dzimis Jēkabmiestā, sedlenieka Bauera ģimenē, īstais vārds- Maigonis.

Apguvis vijoļspēli pie K.Veilanda Cēsīs un Valmierā.Pārcēlies uz Rīgu, mūziku studējis pie komponista J.Norviļa, aktiermākslu mācījies pie režisoriem Feldmaņa un Lindes.

Karš izjauca ieceri iestāties konservatorijā.Nonācis Vācijā, un vēlāk Šveicē viņš iestājās Bernes dziedāšanas akadēmijā, papildinājās Milānā. Vokālo mākslu apguva Visbādenē, Minhenē un Bernes Dziedāšanas akadēmijā Šveicē

Angažēts Bernes, vēlāk Bāzeles operteātros.Kopš 1967. gada darbojās Bāzeles operā, koncertē Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Iedziedājis vairākas latviešu komponistu solo dziesmu skaņuplates.

Bijis  Z. Mauriņas domubiedrs.«Pie manis iegriežas šad tad latvieši no Latvijas un trimdas zemēm. Ir patīkami tad runāt mātes valodā, liekas, ka runāju ar savu miesu.» Tā no Šveices, no savas patiesi viesmīlīgās, ilggadējās mītnes rakstīja latviešu dziedonis Kārlis Bauers-Zemgalis Ingrīdai Sokolovai.Z.Mauriņas mudināts, izvērš koncertdarbību ASV, Austrālijā, Kanādā, Zviedrijā u.c.

Pēc koncerta Toronto kritika rakstīja: «Bauers-Zemgalis ir izcilākais E.Dārziņa dziesmu tulks, kurš jau ar pirmo dziesmu savaldzināja plašo auditoriju ar savu skaisto belcanto dziedājumu un nevainojamo izrunu», «viņš pieder pie mūsu visizcilākajiem dziesmu tulkiem».

Viņa mīļākie skaņdarbi ir tieši latviešu klasika. Vienā no I. Sokolovai adresētām vēstulēm Kārlis Bauers-Zemgalis raksta: «Dziedāšana ir «smagatlētika» un, lai no dziedāšanas iztaisītu mākslu, ir jābūt daudzmaz inteliģencei un jūtām.»... «Es dzīvoju vēl garā možs, bet kājas vājas, taču nākošā nedēļā gatavojos nodziedāt dažas jaunas latviešu dziesmas. Šis darbs gan ir smags, bet vismaz ir par ko satraukties un tā nekrist flegmatismā.»

Ar Z. Mauriņu Kārlis  iepazinās 1961.gadā Bernē, sākās viņu sarakste un daudzas tikšanās, arī tuva draudzība ar K.Raudivi, jo piedalījās viņa «balsu» eksperimentos.Uz 80.gadskārtu Mauriņa uzaicināja dziedāt tieši savu tautieti, jo «Jūsu bagātās balss skanējums mani pilnīgi fascinē un tai ir lieliskas iespējas, nekā tā līdz šim izmantota.»

Kāda īpaša tikšanās ar Mauriņu notiek lauku mājās netālu no Bernes. Pēc koncerta Mauriņa uzraksta apceri Latviskas dziesmas mājas koncertā un iesāk tā: «Kaut man būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā, tad es K.Baueram-Zemgalim sarīkotu turneju pa visiem latviešu centriem.»

Man šķiet, ka ļoti svarīgi ir vēl tovakar un pēc tam vairākkārt teiktie Mauriņas vārdi: «Ir jārodas skaņu platei, lai šis lieliskais latviešu dziesmu interprets būtu pazīstams visur, kur «dainas kā balti putni laižās» un sevišķi jaunatnes vidū.»Mākslinieka augstākais ieguldījums nacionālās mūzikas kultūrā - par paša līdzekļiem savāktās un iedziedātās visas! - pāri par simtu, agrāk pat nedzirdētās un nepelnīti aizmirstās - J.Vītola dziesmas.

Diemžēl ne manas, ne prof. O.Grāvīša pūles vienoties ar J.Vītola fondu nav vainagojušās ar panākumiem. Bezgala apbēdina šī vienaldzība, ka esmu varējusi viņa atsūtītās kasetes atskaņot tikai Mūrmuižas Tautas universitātē. Viņa jubilejas dienā, kad zvanīju Kārlim Baueram-Zemgalim uz Bāzeli, viņš teica: «Kamēr var dziedāt, tikmēr pārāk slikti nevar iet!»

Dziedājis uz Vakareiropas, ASV, Austrālijas skatuvēm, miris Šveicē veco ļaužu namā 2013.gada 24.jūnijā.

YouTube ir skatāms video " Jēkabpils kapsētā atklāta latviešu operdziedātāja K.M. Bauera labiekārtota kapavieta"

Avoti:   news.lv.;   I. Sokolovas atmiņas 1999.g.