Kārlis Bandenieks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
10.12.1910
Miršanas datums:
03.10.1993
Apglabāšanas datums:
07.06.1994
Mūža garums:
82
Dienas kopš dzimšanas:
41435
Gadi kopš dzimšanas:
113
Dienas kopš miršanas:
11187
Gadi kopš miršanas:
30
Kategorijas:
Lidotājs, miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Pērngad 3. oktobrī 82 gadu vecumā miris Indianas štatā, Hailandē, dzīvojušais viens no labākiem Aizsargu aviācijas pulka lidotājiem pirmskara neatkarīgajā Latvijā, Kārlis Bandenieks, kurš ar saviem starptautiskiem lidojumiem popularizēja Kārļa Irbīša projektētās un Valsts Elektrotehniskā Fabrikā, VEF, būvētās lidmašīnas. Viņa lidotāja gaitas iesākās un risinājās ciešā saistībā ar aviācijas ievērojamu attīstības periodu politisko maiņu atjaunotajā Latvijā, no 1935.-1940. gadam, kad par mūsu sasniegumiem nopietni interesējās Lielbritānija, Zviedrija. Šveice un citas valstis.

K. Bandenieks dzimis Rīgā. Sakarā ar bēgļu gaitām ģimene atgriezās atpakaļ Rīgā tikai pēc Latvijas neatkarīgās valsts nodibināšanas, līdz ar to pamatizglītību viņš beidza 1927. gada pavasarī. Rudenī tika uzņemts Rīgas Valsts tehnikumā mehānikas nodaļā, ko sekmīgi beidzis 1931. gadā, iesāka studijas Latvijas Universitātē mehanikas fakultātē.  Rosīgākā civilās aviācijas organizācija, Latvijas Republikas Lidotāju klubs (LRLK), ar 90 aktīviem biedriem, trīs lidmašīnām un aviācijas skolu  1930.gadā noorganizēja aviācijas teorētisko zināšanu kursus, kur uzņēma RVT un vidusskolu pēdējo klašu audzēkņus, kam bija interese eventuāli kļūt par lidotājiem. Minētos kursus 1931. gada pavasarī beidza 26 kursanti, starp viņiem K. Bandenieks un divas skolnieces — E. Fridmane un E. Duše. Diplomus kursantiem svinīgi pasniedza kinoteātra "Paladium" direktors, bij. cariskās Krievijas kara lidotājs un LRLK priekšnieks — Voldemārs Bērziņš uz Latvijas Jahtkluba burenieka *'Adonis" klāja. 1931. gada 15. aprīlī likts pamats Aizsargu aviācijai, kurā kā pirmie iestājās LRLK priekšnieks V. Bērziņš un valdes loceklis, Aviācijas Universitāti Francijā beigušais inž. Marģers Ķēniņš, komponista Tālivalža Ķēniņa brālis, un gandrīz visi LRLK aviācijas teorētisko kursu beigušie. Jaundibinātajai organizācijai savas personīgās lidmašīnas nodeva V. Bērziņš — K. Irbīša projektēto, Latvijas ārlietu ministra nelaiķa Zigfrīda Meierovica atraitnes Kristines Bakmanes darbnīcā būvēto "Vanadziņu" un tur pat būvēto R. Zardiņa projektēto trīsvietīgo apmācības divplāksni. M. Ķēniņš ziedoja savu četrvietīgo divplāksni ar spēcīgu 185 z.s. BMW motoru. V. Bērziņam aizejot no LRLK, priekšnieka pienākumus uzņēmās bij. Krievijas kara lidotājs, atv. vltn. Alfreds Valleika ar sekretāru Mārtiņu Kalvi. Par Aizsargu aviācijas priekšnieku Armijas aviācijas inspektors plkv. Jezups Baško iecēla bij. Krievijas flotes lidotāju kpt. Jāni Lindbergu, par eskadriļas komandieri V. Bērziņu, par apmācības eskadriļas komandieri lidotāju-parašūtistu, rez. ltn. Bernhardu Pētersonu un lidapmācītāja pienā kumus uzņēmās Kara aviācijas pulka rezerves lidotājs serž. Alfreds Pavlovskis. Pirmos kursantus apmācīja lidot K. Irbīša projektētā un Nikolaja Puliņa būvētā " Ikarā" un vēlāk Aviācijas pulka aizdotā pagalam nolietotā angļu "Sopwith" izlūklidmašīā, kuru vaja dzēja vairāk remontēt un labot, un mazāk ar to lidot, lai izvairītos no avārijām, jo galīgi nodzītais Kleržē motors bieži apstājas gaisā. Pirmā kursantu grupa nobeidza lidapmācības 1934. gada 15. maijā. Pēc lidotāju kursa nobeigšanas Aizsargu aviācijā K. Bandenieku iesauca dienestā Kara aviācijas pulkā. Tur viņš beidza Motoristu kursus un ieguva tālāku lidotāju rutīnu, bet virsdienestā nepalika ilgi. Kā rezerves lidotājs kaprālis Bandenieks atgriezās atpakaļ Aizsargu aviācijā 1935. gada decembrī, un nākamā gada sākumā viņu pieņēma darbā VEF kā tehnisko zīmētāju un palīgu konstruktoram Kārlim Irbītim viņa projektētā prototipa VEF I-11 būvdarbos. Prototipu VEF I-11 (YL AAX) nobeidza būvēt 1936. gada jūlijā. Lidojumā to pārbaudīja Aviācijas pulka v.v. Jānis Āboliņš, un 25. jūlijā ar to pacēlās pirmajā lidojumā K. Bandenieks. Tā bija moderna lidmašīna, ātrs vienplāksnis ar labām lidīpašībām. Ar to iesākās K. Bandenieka lidojumi ārpus Latvijas robežām, kur I-11 tika bieži apbrīnots un godalgots. Pirmais garākais lidojums notika 1937. gada 26. aprīlī, Latvijas Aero kluba izkārtotā otrā Latvijas aplidojumā, ar lidotāju K. Bandenieku un pasažieri — avīzes "Brīvā Zeme" žurnālistu Rozi. Maršruts: Riga-Tukums-Kandava- Sabile-Ventspils- Kuldīga- Liepāja-Saldus-Auce-Bauska-Zāģeri-Daugavpils-Valmiera-Mazsalaca-Staicele-Limbaži- Rīga. Lidojumi bija labs jaunās lidmašīnas pārbaudījums. Otro gardistances lidojumu K. Bandenieks ar Orestu Berlingu veica no 9.-18. jūnijam ārpus Latvijas robežām kā reprezentācijas lidojumu, ar veikalnieciskiem darījumiem, nolaižoties Kauņā, pārlidojot Kēnigsbergu un Gdiņu. tālāk uz Berlini-Ķelni-Briseli-Parīzi-Londonu un atpakaļlidojumā — Brisele-Ķelne-Berlīne-pāri Gdiņai un Kēnigsbergai-atpakaļ Kauņā un Rīgā. 26. jūnijā K. Bandenieks veica pirmo mēģinājuma lidojumu I-11 uzlabotajam sērijvariantam VEF I-12 (YL ABG). Pēc nedēļas viņš ar VEF direktoru Teodoru Vītoliņu aizlidoja uz Parīzi, 22. jūlijā no Parīzes uz Lionu un Cīrihi. 30. jūlijā Parīzē iesākās lielā starptautiskā aviācijas izstāde ar lidsacensībām — "Rallye Exposition International 1937", kurā piedalījās arī K.Bandenieks, startējot no Cīrihes ar avīzes "Rīts" korespondentu V. Gardejevu. Sacensībās piedalījās 54 lidmašīnas. Maršruts: Cīrihe-Liona-Marseļa-Nīme-Oranža-Fajansa-Aviņjona-Dižona-Nansi-Reimsa-Lille-Doville-Ruana-Havra-Kalē-Buvē-Šatri-Parīze. Sacensības beidzās 1. augustā. Latvijā būvētā lidmašīna I-12 (YL-ABG) pirmo reizi piedalījās starptautiskā salidojumā un ierindojās 14. vietā, atstājot aiz sevis 40 lidmašīnas, tādā veidā pārspējot starptautiski ievērojamu konstruktoru lidmašīnas ar spēcīgākiem motoriem. 21. augustā K. Bandenieks piedalījās pirmajās Handikapa sacensības Remsgētē un izcīnīja 5. vietu, toties 29. augustā Handikapa sacensības Limpnē, izcīnot Veikfilda kausu, viņš ierindojās 2. vietā un saņēma 25 angļu mārciņas un sudraba medaļu. Pirmo vietu ieguva vācietis Klausens no Hanoveras un trešo vietu — anglis A. J. S. Morris.

Mans nodoms nav aprakstīt visus K. Bandenieka ievērojamos lidojumus K. Irbīša konstruētajās lidmašīnās. Starp citu, viņš ļoti sekmīgi veica pārbaudes lidotāja pienākumus VEF būvētajās lidmašīnās.

Kā liktenīgu dienu K. Bandenieka lidotajā mūžā var pieminēt 1938. gada 23. aprīli: tai dienā viņš lidoja K. Irbīša konstruētajā I-14 vienvietīgā prototipā, ar iebūvētu 200 z.s. "Menasco B6S Buccaneer" motoru, kas radīja daudz problēmu jau sākumā. Minētā datumā I-14 pārgāja grīstē un no 500 m augstuma iedrāzās meža jaunaudzē, pārvēršoties lūžņu kaudzē... Lidotājam laimējās palikt dzīvam, gūstot tikai vieglu sejas ievainojumu. Tā bija viņa vienīgā avārija, ko viņš piedzīvoja savā lidotāja karjerā, būdams pirmklasīgs aviators. (Laiks, 12.02.1994)

Avoti: Rīgas dome

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Elvīra BandenieksSieva00.00.191015.05.1992

        Nav norādīti notikumi

        Birkas