Kārlis Alfrēds Matisons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.10.1898
Miršanas datums:
26.01.1942
Apglabāšanas datums:
00.00.1942
Tēva vārds:
Jānis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Matisons
Kategorijas:
Aizsargs, Atzinības krusts, LV, Dzimis Latvijā, Ierēdnis (-e), Jurists, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Students, Tiesnesis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīga, Pleskodāles kapi (saukti arī par Mārtiņa kapiem)

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Jēkabpils iela 27-4
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 26/01/42
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 9. lēģera punkta lazaretē, apglabāts 9. lēģera punkta kapsētā. Rīgā Pleskodāles kapos ir kapa piemineklis, kurā iekalti visi šīs Oglevicu/Matisonu ģimenes represēto personu dati, savukārt 1999.gada 4.septembra laiksraksts "Laiks" apraksta tiesas procesu pret šo represiju izpildītāju:

1999.gada  4.septembra "Laiks" publicējis sekojošu rakstu par šo tēmu:

Tiesas prāva pret genocīdā apsūdzēto turpinās

30. augustā Rīgas apgabaltiesā genocīdā apsūdzētais Mihails Farbtuhs atzina savu vainu vienā episode - viņš esot sastādījis izsūtīšanas dokumentus Visvalža Oglēvica izsūtīšanai. Oglēvica radiniece Irēna Matisone liecināja, ka Oglēvics pirms izsūtīšanas bijis augsts bankas ierēdnis Daugavpilī un viņam piederējusi paraugsaimniecība. Matisone teica, ka šo iemeslu dēj Oglēvicam piespriests un izpildīts augstākais soda mērs - nošaušana. Izsūtījumā Sibirijā miruši arī Oglēvica vecāki, kuri tobrīd bija apmēram 75 gadus veci. Oglēvica māte nav spējusi izturēt fiziskās mokas un apzināti izgājusi taigā, kur vēlāk atrasta nosalusi. Tiesā liecināja arī divas cietušās, kuru ģimenes tika izsūtītas uz Krievijas austrumiem. Līdz ar to bija pabeigta cietušo noklausīšanās, un tiesa pārgāja pie apsūdzētā pratināšanas. Farbtuhs izteica nožēlu par 1941.gada jūnija deportācijām. "Man gan tobrīd bija žēl, gan arī patlaban es to pārdzīvoju," sacīja Farbtuhs. Prokurore teica, ka Farbtuham šobrīd vajadzētu atvainoties tiem, kas palikuši dzīvi. Tiesnese tiesas sēdē Farbtuham rētoriski jautāja: "Vai 83 gadu vecums nebūtu piemērots laiks, lai nožēlotu nodarīto?". Arī lielākā daļa liecinieku pauda līdzīgu viedokli. "Vai jums sirdsapziņa to nekad nav atgādinājusi?" jautāja viena no lieciniecēm. Tiesā Farbtuhs paziņoja, ka 1941.gadā, uzzinājis par gaidāmajām deportācijām, viņš esot bijis pret tām. Farbtuhs norādīja, ka deportācijas notikušas tikai un vienīgi pēc viņa priekšniecības pavēlēm. Apsūdzētais teica, ka par deportācijām bijis šokēts, tāpēc apsvēris iespēju priekšniecībai iesniegt atlūgumu. Farbtuhs izteica arī šaubas par apsūdzībā uzrādīto dokumentu autentiskumu. Viņš teica, ka deportācijās bijis tehniskais izpildītājs, nevis organizātors un ka tieši ir piedalījies tikai vienā deportācijas epizodē, bet pratināšanu veicis deviņos gadījumos. Vienā no deportācijas gadījumiem viņš piedalījies tāpēc, ka bija saslimis drošības iestāžu darbinieks, kam tas bija tiešais pienākums. Savukārt pratināšanu nācies veikt tāpēc, ka viņš bijis fiziski vistuvāk aizdomās turētajiem. Pavēli veikt šo darbību viņam izteikusi tiešā priekšniecība. Lietas prokurore, komentējot šādus Farbtuha izteicienus, sacīja: "Tiesājamais Farbtuh, es jums lūdzu beidzot izstāstīt visu, kā tas patiesībā bija,jo jūsu apgalvojumi neiztur kritiku". Lietas tiesnese Olga Putāne izteica viedokli, ka genocīdā apsūdzētais Farbtuhs no Padomju Latvijas varas iestādēm "izkrāpis" nepamatoti lielu pensiju. Tiesnese šādus secinājumus izdarīja, salīdzinot Farbtuha tiesā sniegtās liecības ar viņa autobiogrāfiju, kas rakstīta personālās pensijas iegūšanai. Autobiogrāfijā Farbtuhs rakstījis, ka viņš piedalījies nacionālo partizānu grupu likvidācijā. Tiesa šādu apgalvojumu tulkoja kā Farbtuha piedalīšanos partizānu iznīcināšanā, savukārt Farbtuhs apgalvoja, ka likvidācija un iznīcināšana nav viens un tas pats – Farbtuhs esot piedalījies šo grupu legalizācijā. Farbtuhs apgalvoja, ka šādi apgalvojumi viņam bija jāraksta nedaudz sakāpinātā formā, jo pretējā gadījuma viņš lielāku pensiju nebūtu saņēmis.
31. augustā Mihails Farbtuhs tiesā atkārtoti uzsvēra, ka viņš vairākos gadījumos izglābis latviešu ģimenes no deportācijām un nosauca 3 ģimenes, bet apgalvoja, ka tādu ir vairāk, taču viņš esot aizmirsis uzvārdus. Farbtuhs par gaidāmajām deportācijām vairumā gadījumu uzzinājis tikai īsi pirms tām un paspējis brīdināt sev labi pazīstamas personas. Tiesājamais teica ka personas, par kuru uzticamību nav bijis pārliecināts, nav varējis informēt paša drošības apsvērumu dēļ. Sadarbojoties ar toreizējo zivsaimniecības ministru, viņam izdevies panākt, ka 1949. gada deportācijas neskars zivsaimniecības nozari, kurā viņš tolaik strādāja. "Uzskatu, ka daļēji arī manu nopelnu dēļ 1949. gadā neviens zvejnieks netika deportēts," sacīja Farbtuhs.
Farbtuha advokāts Aleksandrs Ogurcovs tiesā iesniedza kādas personas vēstuli, kura apgalvo, ka Farbtuhs viņu pasargājis no 1941.gada deportācijām.  Farbtuhs šo personu esot informējis par gaidamajiem pasākumiem, un šis cilvēks noslēpies pie radiem. Paredzams, ka šī persona tiks izsaukta liecināt.
Farbtuhs tiek apsūdzēts par 31 Latvijas aizsargu ģimenes deportāciju organizēšanu. Farbtuhs norādīja, ka izsūtāmo saraksti tika sastādīti, izmantojot apvidus aizsargu sarakstus.

 

***

Vidzemes Matisonu dzimtas pēctecis (Auciems, Straupe, Rozbeķi, Umurga, Limbaži). Kristīts Rīgas Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā. Mācījies Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē (1917-), beidzis Latvijas Universitātes Tieslietu nodaļu (1928-1935). Daugavpils apgabaltiesas loceklis (1928-1940), sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis (saimnieciskajos jautājumos) (1935-1940). Rīgas raj. patērētāju b-bas "Turība" finansists-ekonomists (1.01.-14.06.1941). Pedalījies Latvijas Brīvības cīņās no 1919.g. 11. jūnija. Bezpartejisks, Aizsargu organizācijas (1929-1940) un Latviešu biedrības biedrs. Godavīrs.

1941.gada 17.jūnijā arestēts, izsūtīts uz Vjatlagu. Pirmajā ziemā 43 gadu vecumā miris no plašu pleirīta Vjatlaga stacijā Muris, apglabāts 9. lagpunkta kapsētā.
Gimene - sieva Olga (dz. Oglevica, 1897.g.) un 14 gadīgais dēls Laimonis (dz. 1927.g. Rīgā) deportēti uz Tomskas apg.

******************************************************

Dzimis 1898. g. 12. okt. Rīgā a/s “L. W. Goegginger” šokolādes fabrikas katlu kurinātāja ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Elvīra, dz. Greize. Latvietis, luterticīgs.

No 1907. g. mācījies Pārdaugavas latviešu labdarības biedrības elementārskolā, pēc tam A. Korti proģimnāzijā, no 1911. g. Aleksandra ģimnāzijā Rīgā.

1. pasaules kara laikā no 1915. g. mācījies Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā evakuācijā Tērbatā. 1917.–18. g. studējis medicīnu TU.

1918. g. sept. ar vecākiem atgriezies Rīgā. Lielinieku varas laikā 1919. g. strādājis par Kara komisariāta Kara nodaļas Dzīvokļu sekcijas darbvedi.

1919. g. 16. jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), 1. atsevišķajā latviešu brigādē (Mehāniskajās darbnīcās).

Paaugstināts par kara laika ierēdni, dienējis Armijas kalēju remonta darbnīcā, Armijas vāģu būvētavā, kara intendantūras pārvaldē, mantu daļas izdalīšanas un norēķināšanās nodaļā, darbvedis.

Paaugstināts par IV šķ. kara ierēdni. 1928. g. febr. atvaļināts no armijas.

No 1920. g. studējis LU medicīnu, no 1922. g. tieslietas (1935. g. beidzis Tiesību nodaļu).

1927. g. 5. dec. (no 1928. g. janv.) iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Latgales apgabaltiesā (1929. g. 12. apr. par vecāko tiesamatu kandidātu); piekomandēts 1. kriminālnodaļai, Daugavpils 2. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesim, Daugavpils 3. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesim, Krustpils un Ludzas iecirkņa izmeklēšanas tiesnesim.

No 1929. g. jūl. Ilūkstes iecirkņa izmeklēšanas tiesneša v. i.

No 1934. g. 30. janv. svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis Latgales apgabaltiesā (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa).

1939. g. 9. martā iecelts par Daugavpils apgabaltiesas locekli.

No 1930. g. darbojies Aizsargu organizācijā (18. Daugavpils aizsargu pulkā), no 1934. g. Daugavpils Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. apcietināts, izvests uz Kirovas apg. Vjatlaga soda nometnēm.

Miris 1942. g. 26. janv.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz, Acjpm.

Precējies 1921. g. 9. nov. ar Olgu Oglevicu (dz. 1897. g. Naudītes pag.), dēls Laimonis (dz. 1927. g. 27. martā). Ģimene 1941. g. 14. jūn. izsūtīta uz Tomskas apg. Parabeļas raj., 1956. g. atgriezusies Latvijā.

A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 69. l.; 7427. f., 1. apr., 2046. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 16162. l.; LUAJ. 

Avoti: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis Teodors MatisonsJānis Teodors MatisonsTēvs25.05.187400.08.1941
        2Elvīra  MatisonsElvīra MatisonsMāte05.09.1872
        3Laimonis MatisonsLaimonis MatisonsDēls27.03.192723.06.2005
        4Olga MatisonsOlga MatisonsSieva16.04.189717.04.1993
        5Nikolajs OglevicsNikolajs OglevicsSievas/vīra tēvs00.00.185827.11.1941
        6Vilhelmīne OglevicaVilhelmīne OglevicaSievas/vīra māte00.00.186300.00.1942
        7
        Nikolajs Ludvigs Morics OglēvicsSvainis00.00.188900.00.1891
        8Leo OglēvicsLeo OglēvicsSvainis16.03.188819.08.1923
        9Visvaldis OglevicsVisvaldis OglevicsSvainis15.11.189110.11.1941
        Birkas