Juris dzimis Ritas un inženiera Friča Zilbera ģimenē, bija jaunāka māsa Sarmīte, kura piedzima pēc tēva aresta. 

Pamatskolā Juris mācījās Rīgas 3.vidusskolā. Atmiņā palikusi mācību stunda, kad saslimušo skolotāju aizstāja mācību daļas vadītāja Kalnarāja. 1950. gados 3.vidusskolā bija svarīgi nebūt mietpilsoņiem, kurus apkaroja arī skolas radio. Katru otro sestdienu bija politinformācijas stunda. Skolotāja Kalnarāja izmantoja iespēju mūs apgaismot par nopietnām lietām. Izrādījās, ka saskaņā ar jaunākajām prognozēm Čehoslovākija būšot pirmā valsts, kura uzcels komunismu, t.i., ieies komunismā. Skolotāja kaut ko pastāstīja un uzdeva jautājumu klasei. Juris Zilbers gribēja būt pirmais, arī blakussēdētajs J.Grāvelis stiepa roku, bet ne tik enerģiski. Juris atbildē teica un droši vien tai brīdī ticēja, ka čehoslovākiem būs labāki rezultāti tāpēc, ka viņi labāk atpūšas - jo tu labāk atpūties, jo labāk vari pastrādāt.

Patiesībā skolēni padomju laikos nebija baltas lapas, vismaz pie skolotājas Ainas Upenieces nē. Jau pamatskolnieka vēstures burtnīcā pirmā lapa bija veltīta Marksa definīcijām. Vidusskolā pāris reizes bija jākonspektē Ļeņina darbs. Bet skolotāja Upeniece mūsu skolas laikā no neklātnieces biblotekāres+skolotājas aizkļuva līdz partijas centrālkomitejas instruktores postenim un mums vecākajās klasēs vēstures burtnīcā vairs nebija tabulu ko centīgi  iz(aiz)krāsot.

Juris pārgāja uz vakarskolu un strādāja auto remonta darbnīcā. Reiz satiekot savus skolas biedrus, stundām beidzoties pie skolas, Juris stāstīja, ka viņam esot auto atslēgas un kad vēlas, viņš  aizdzenot svešu auto lai pavizinātos.

1952.gadā Jura mātei bija jāpiedzīvo sava vīra nāvi apcietinājumā Rīgā un pēc gandrīz 40 gadiem cietumā nomira dēls Juris. Atšķirībā no sava tēva Juris nebija politieslodzītais.