Juris Zemīte piedzima 1945.gada 30.septembrī, rudenī, kad kokiem dzeltē lapas un vēja purinātas slaidiem lokiem krīt zemē. Viņš bija vienīgais bērns ģimenē. Skolas gaitas sāka no 1953 līdz 1962 gadam mācoties Rīgas 6.vidusskolā. Jau mazotnē viņš bija tik apdāvināts un gudrs, ka mācības uzreiz uzsāka ejot 2.klasē, jo pedagogi sacīja - šim zēnam 1.klasē nav ko darīt! Mācības Jurim padevās viegli un atlika laiks arī dažādām puiciskām blēņām. Skola bija orientēta uz ķīmijas novirzienu, taču pēc vidusskolas absolvēšanas Juris izvēlējās studēt inženiertehniskās zinības un iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, enerģētikas fakultātē, dienas nodaļā. Pēcāk, apvienojot darbu "Rīgas elektrotīklos" ar mācībām, pārgāja uz vakara nodaļu. Institūtu, 1972.gadā, Juris absolvēja ar izcilām sekmēm un jau pēc neilga laika devās laulības ostā ar savu izredzēto - Ingrīdu, kura viņam ir dāvājusi divus bērnus - Edgaru un Ievu.  

  Būdams sabiedrisks cilvēks, Juris Atmodas laikā piedalījās studentu korporācijas "Beveronija" atjaunošanā, ejot sava tēva, profesora, "Beveronijas" filistra, Arvīda Zemītes pēdās. Kopš uzņemšanas "Beveronijā" Juris aktīvi iesaistījās korporācijas dzīvē, līdz brīdim, kad pasliktinājās veselība, tomēr arī pēc tam viņš joprojām aktīvi sekoja līdzi "Beveronijas" gaitām.    Nevar neticēt gēnu spēkam, jo gluži kā Jura tēvs Arvīds, arī viņš mīlēja un labi pārzināja mūzikas stilus, cienīja klasisko mūziku. Mīlestība uz mūziku ir iedzimta. Un šeit ir tieši laiks atgādināt Jura tēva Arvīda Zemītes sievas Hertas Zemītes vārdus par viņas vīru:"Bija liels klasiskās mūzikas cienītājs. Opera bija noklausītas visas operas vairakas reizes, lai dzirdētu ārijas dažādu mākslinieku izpildījumā. Sakrāta laba skaņu plašu kolekcija, kobieži klausījās. Dziesmu dziedāšana ir gājusi līdz visu mūžu. Jaunībā tika dziedāts studentu vīru korī..." Arī Juris bija sakrājis iespaidīgu plašu kolekciju, iegādājies iespaidīgu atskaņošnas tehniku, un labprāt klausījās mūziku.   Juris bija apveltīts ar labu balsi un iestājas vīru kora "Tēvzeme" rindās. Ar kori viņš apbraukāja visu Latviju un vēlāk, atveroties dzelzs priekškaram, pabija arī Somijā.    Viņa interešu loks bija gana plašs. Nebija jomas, kuras Juris neprastu un viņam viss viegli padevās. Viņam patika nodarboties ar tehniskām lietām - labot, lodēt, atjaunot lietas, kuras ģimenes locekļiem likās neiespējami salabot. Lai, cik dīvaini neliktos, Juris bija lielisks pavārs. Viņam apbrīnojami padevās gaļas ēdienu pagatavošana un arī pats mīlēja labi pamieloties. Pret ēdienu viņš vienmēr ir izturējies ar skurpulozu cieņu, bērniem mācīja, ka kartupeļi jāmizo ar ļoti plānu miziņu, neko nedrīkst izmest, no šķīvja viss janoēd. Ja, kas no pārtikas bija palicis aizmirsts ledusskapī, tas tika uzlabots ar asām garšvielām un notiesāts.    Juris bija cilvēks ar lielu atbildības sajūtu, erudīts, komunikabls ar lielisku humora izjūtu. Viņam patika uzņemties ikdienas rūpes, jebkādā iespējamā veidā palīdzēt sievai. Juris vienmēr ir uzsvēris, ka pirmajā vietā viņam ir ģimene.      Kamēr pietika spēka Juris nodarbojās ar mājas darbiem - āra darbi pagalmā, remontēšana, malkas sagādāšanu, sulu spiešanu un neskaitāmiem citiem darbiem, kas saistīti ar privātmājas teritorijas apkopšanu. Viņš ļoti mīlēja lasīt. Grāmatu kalni, kas sakrājušies plauktos, gluži, kā bibliotēkā, pēc viņa aiziešanas, ģimenei nekad nebeigs atgādināt, par Ingrīdas vīra un bērnu tēva, Jura, klātbūtni.      Viņš centās palīdzēt sievai līdz pēdējam brīdim, kad vairs nespēja - 22.augustā Juris pēdējo reizi gatavoja gardu maltīti. Strauji progresējot nelaimei, kas viņu pieveica 3.septembrī, guldīts  ģimenes kapos līdzās viņa vecākiem - Arvīdam Zemītem un Hertai Zemītei. Šajā pasaulē viņš atnāca 30.septembrī, rudenī, kad kokiem dzeltē lapas un aizgāja citā pasaulē 3.septembrī, kā viegla vēja nesta, dzeltena lapa.