Ļaunas slimības mākts, Puyallupa, Vašingtonas pavalstī, 1997. g. 26. februārī acis uz mūžu aizvēra viens no pēdējiem Latvijas kara flotes virsniekiem un pēdējais zemūdens "Spīdola" komandas loceklis, zemūdenes komandiera palīgs jūras virsleitnants Juris Spāde, dzimis 1916. g. 7. novembrī Arhangeļskā, Krievijā. 1920. gada beigās Spādes ģimene no bēgļu gaitām atgriezās Latvijā, apmetās uz dzīvi Rīgā. 1933. gadā Juris Spāde beidza ģimnāziju un 1934.gadā kā brīvklausītājs Kr. Valdemāra jūrskolas tālbraucēju stūrmaņu 3. klasi. lestājās brīvprātīgi kara dienestā, bija mīnu diviziona bāzes rotas jaunmatrozis; pēc svinīgā solījuma pārdēvēts par matrozi, drīz piekomandēts Jūras eskadras štābam. Tā paša 1934.gada 1. oktobrī komandēts uz Franciju apmeklēt Francijas kara jūrskolu Brestā, kurā tika uzņemts par jūras kadetu. 1936.gada jūlijā pēc teorētisko mācību kursa beigšanas atgriezās Latvijā, 1. augustā paaugstināts par Latvijas jūras kadetu kaprāli. 1936. g. oktobrī atgriezās Francijā, Brestā, kadetu praktiskās apmācības iziešanai uz kara jūrskolas kreisera "Jeanne- D'Arc", 1937. g. 18. jūlijā ļoti sekmīgi beidza Francijas kara jūrskolu Brestā. Pēc atgriešanās Latvijā, nosūtīts uz 5. Cēsu kājnieku pulka instruktoru rotu. Pēc kursa noklausīšanās 11. oktobrī atkomandēts eskadras štāba rīcībā. 1937. g. 17. novembrī ar valsts prezidenta pavēli Armijai un flotei paaugstināts par Latvijas jūras leitnantu un nozīmēts par sargu virsnieku uz mīnu tralera "Imanta". 1938. g. 28. septembrī nozīmēts par Mīnu diviziona jaunmatrožu rotas vada komandieri, saglabājot pienākumus uz tralera "Imanta". 1939. g. 2. maijā pārcelts uz Zemūdeņu divizionu par zemūdenes "Spīdola" sargu virsnieku. Tā paša gada 18. novembrī paaugstināts par jūras virsleitnantu.

Bija ļoti iecienījis zēģelēšanas un paukošanas sportu. Padomju spēkiem pārņemot Latvijas kara floti, J. Spādi kā neuzticamu jaunajai varai 1940. g. septembrī atvaļināja no karadienesta flotē. Pēc atvaļināšanas viņš darbojās pagrīdē. Kad bija jūtams, ka padomju drošības dienests viņu no vēro, Spāde 1941. g. februārī izmantoja iespēju izbraukt uz Vāciju. Sākoties karadarbībai starp PSRS un Vāciju, viņš vācu bruņoto spēku uzdevumā slepeni ieradās Latvijā izlūkošanas veikšanai. Kad Rīga bija atbrīvota, stājās Latvijas pašpārvaldes dienestā un līdz 1943. g. februārim bija pirmā ģenerāldirektora ģen. O. Dankera adjutants. Sākoties Latviešu leģiona veidošanai, 1943. g. martā sāka formēt 15. divīzijas zenītartilērijas divizionu Lilastē. Būdams baterijas komandieris, ar bateriju J. Spāde 1944. g. 15. janvārī izbrauca uz fronti Novosokoļniku rajonā, kur sākās smagas kaujas, tika ievainots. Pēc izveseļošanās cīnījās dažādos frontes sektoros, līdz nonāca Kurzemes cietoksnī. Piedalījās visās Kurzemes lielkaujās. Paaugstināts par kapteini, biia apbalvots ar 2. un 1. šķiras Dzelzs krustu, trieciena nozīmi un ievainošanas zīmi. Karam beidzoties 1945. g. 8. maijā, J. Spādem kopā ar vairākiem latviešu karavīriem izdevās ar priekšpēdējo vācu torpēdlaivu izbēgt no Liepājas kara ostas, pāris stundas pēc padomju karaspēka ienākšanas pilsētā. Pēc izbēgšanas nonāca Vācijā angļu gūstā pie Lībekas, maija beigās viņu pārvietoja uz Falingbosteli pie Soltavas. 1945. g. 30. jūlijā Falingbosteles latviešus pārvietoja uz Ostfrīzlandi Vesterburas apkārtnē, kur izveidojās t. s. plkv. Oša grupa. Pēc izkļūšanas no gūsta 1945. g. rudenī, sākumā dzīvoja Neištates pārvietoto personu nometnē, vēlāk vairākās citās bēgļu nometnēs angļu joslā. 1948. g. pārcēlās uz franču joslu, 1949. g. sāka strādāt Franču kara flotes arhīvā Parīzē, bet nākamā gadā viņu pārcēla uz Vāciju tai pašā darbā. 1955.gadā Juris Spāde ieceļoja ASV, dzīvoja kādu laiku Ņujorkas pavalstī, tad Pensilvānijā, Merilendā. Strādāja dažādus darbus. Laikā no 1958. g. līdz 1965. g. pa vakariem studēja Filadelfijas Dreksela universitātes tehnoloģiskajā institūtā, ieguva elektronikas inženiera grādu, kā arī institūta divkāršu atzinību un godalgu par augstākām caurmēra atzīmēm, ievēlēts "Alpha Sigma Lambda". 1972.gadā pārcēlās uz Takomu, Vašingtonas pavalstī, kur līdz 1979. g. pasniedza inženierzinātnes priekšmetus koledžā. Pēc tam līdz 1991. g., kad aizgāja pensijā, mācīja lidmašīnu navigācijas sistēmu Boeinga lidmašīnu fabrikā. Juris Spāde bija Latvijas kara flotes admirāļa Teodora Spādes brāļa dēls. Viņš tika pārpelnots un pelni atdoti jūrai.

Avots: Laiks, 07.03.1998