Juris Rolle dzimis 1900. gada 3. februārī Rucavas pagasta Līkuma ciema "Mangaļos". "Mangaļos" rija celta 1870. gadā, klēts - 1890. gadā, dzīvojamā ēka celta 1895. gadā.

Vecāki: Jānis Rolle (dz. 20.08.1859. - m. ap 1947) no Rucavas pagasta "Mangaļiem" (Jāņa Rolles un Vismin Marģietas dēls) un Margrieta (dz. 14.08.1873. - m. ap 1947) Jura meita no Rucavas pagasta "Jurjāniem".

Jurim Rollem ir brāļi un māsas: 1) Jānis (dz. ap 1891/92 - bez vēsts pazudis 1944. g. rudenī), kura sieva ir Silnieka Toma meita Ķērsta, bērnu nebija, 2) Margrieta (dz. 22.07.1895. - m.?), vīrs Juris Barbāns "Barbānos", prec. 30.05.1921., dēls Jānis miris Zviedrijā, 3) Anna (dz. ap 1897. g. sākumu - m. 01.02.1898. no plaušu iekaisuma, Mangaļu kps.), 4) Katrīna (dz. 10.01.1903. (pēc vecā stila) - m. 27.01.1983.), vīrs Juris Veisbuhs (dz. 07.02.1893. (v.st.) - m. ap 1970), mežsargs "Dambeniekos", meita Laima, 5) Toms (dz. 07.10.1905. - m. ?, Mangaļu kps.), seržants Liepājas kājnieku pulkā, sieva Anna Lāčkoks Jura meita (dz. 29.08.1908. - m.?), dzīvojis arī Jelgavā, dēls Dainis, 6) Miķelis (dz. 07.01.1909. - m. 23.06.1972.), skroderis Rīgā, sieva Emīlija dz. Blicavs (dz. 22.05.1910. - m. 01. vai 07.06.1989.), meita Biruta un dēls Ojārs, 7) Andrejs (dz. 1915 - arestēts un pazudis bez vēsts, m. 1945. g. aprīlī), sieva Anna, dēls Ziedonis.

Sieva: Hermīne (dz. 04.12.1906. - m. ?), kura ir audžumeita "Mazkatužos". Meitas: Skaidrīte un Dzintra.

Juris Rolle rentēja zemi Bāliņu mājā. 1944. g. iedalīja 10 ha "Mazkatužos". Nodarbojies arī ar biškopību. 1949. gadā izvests uz Sibīriju, atbrīvots 1957. gadā. Pēc atgriešanās no Sibīrijas dzīvoja "Barbānos" un "Dūrējos".

Miris 1968. gada 30. aprīlī, apglabāts Liepājas Centrālos kapos.

***

Juris Rolle bija sirsnīgs, izglītots, ar lielu atbildības sajūtu. Savas meitas allaž mācīja nedarīt otram to, kas pašam nepatīk.

1944. gada rudenī Latvijā ienāca padomju armija. Mājas bēniņos piedzērušies krievu karavīri atrada Latvijas karogu. Juris Rolle tiek nostādīts pie pagraba durvīm miera stājā, un krievu karavīri šāva apkārt viņa galvai. Izpriecājušies karavīri viņu ieslēdz cūku kūtī, bet paši sāka celt karātavas. Sievai un meitām vajadzēja uz to visu noskatīties. Par laimi, sētā iebrauca krievu virsnieki. Viņi Juri Rolli atbrīvoja un turpat cūku kūtī ieslēdza krievu karavīrus. Pēc tam vēl daudz nācās saskarties ar padomju cilvēku patvaļu, sekojas citas tikpat rūgtas, sāpīgas, neaizmirstamas reizes.

1949. gada 25. martā ģimeni izsūtīja uz Omskas apgabalu, Ņekrasovkas sovhozu. 25. martā no rīta mājā ienāca sveši, apbruņoti cilvēki un pavēlēja 15 minūtēs savākt mantas un braukt viņu norādītā virzierenā. Jura Rolles nebija mājā, bija aizbraucis uz Liepāju. Viņa sieva gandrīz zaudēja prātu. Viņa tikai staigāja no istabas uz istabu un dziedāja: "Kungs, pavadi mūs ceļā žēlīgi". Gandrīz pie pašas Rucavas pa lielceļu pretī nāca tēvs un labprātīgi pievienojās savai ģimenei.

Vagons aiz vagona šķērsoja Latvijas-Krievijas robežu. 18 dienas tika pavadītas lopu vagonā. Nebija pat kur nomazgāties. Kad braucienam pienāca gals, daudzas ģimenes ar visām mantām sasēdināja uz lielām ragavām, kuras vilka traktors. Tā viņi iebrauca Ņekrasovkas sovhozā.

Pateicoties Jura Rolles krievu valodas zināšanām, viņu nozīmēja par brigadieri 200 govju fermā. Viņa pakļautībā bija 10 slaucējas.

Vienu nakti pie loga pieklauvēja zootehniķe un aicināja Juri Rolli uz fermu, ar vienu govi neesot tā kā vajag. Uz rīta pusi Juris Rolle atgriezās. Tā pagāja nedēļa. Atkal klauvējiens pie loga, zootehniķe aicina Juri Rolli uz fermu.Viņš atgriezās tikai no rīta un pateica, ka no brigadiera pienākumiem atbrīvots un viņam jābrauc uz siena pļavu stepē.

Tikai pēc pāris gadiem Juris Rolle reiz aicināja vakarā pastaigāties sievu un meitas. Tad viņš arī visu pastāstīja - ka fermā viss bijis  kārtībā, bet kantorī viņu gaidīja lieli kungi un piedāvāja strādāt par ziņu pienesēju (nodevēju). Kad viņš atteicās to darīt, viņu noņēma no brigadiera pienākumiem, aizsūtīja siena pļavā un pašam pielika klāt ziņnesi. Pateicoties savai erudīcijai, Juris Rolle neko sliktu par padomju valsti ziņnešiem nesarunāja un viņu lika mierā.

Kad pienāca ilgi gaidītā diena un ģimenei atļāva atgriezties Latvijā, bija liels prieks, ka izturētas grūtības un dzīvi atnāca mājās, savā Latvijā. Taču sirdī modās rūgtums, vilšanās un izmisums, kad atklājās, ka dzimtenē var atgriezties, bet mājās, no kurām izsūtīti, nē. Tas bija ļoti sāpīgi un nebija patīkami sajust pazemojumu. Bija spiesti dzīvot kādu laiku Rucavas "Barbānos", pēc tam "Dūrējos", jo savās mājās "Mazkatužos" vietējā vara neatļāva.

Avots: Dzintras Domas atmiņas no Arvīda Pirktiņa sastādītās grāmatas "Dzimtu saknes", izd. "Iepazīsti Latviju", 2003. 

***

Liepājas apriņķis, Rucavas pagasts, Mazkatūžis.
Izsūtīts 25.03.49
Omskas apgabals Ņižņaja Omkas rajons.
Atbrīvots 03.04.57.
Lieta Nr. 9903.