* 1907. I 09. Jelgavā; S. Valija dz. Cimmermanis + 1939. II 07. Ventspilī

                1926. Beidzis Jelgavas valsts II vidusskolu,

                1926. IX 29. Kara skolas Kājnieku nodaļas kadets,

                1928. VIII 28. armijas kaprālis,

                1929. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1929. IX 01.,

                1929. IX 01. Jelgavas kājnieku pulka rotas (IV) jaunākais virsnieks,

                1931. IV 01. Rotas (V) vada komandieris,

                1931. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1931. IX 01.,

                1937. I 04. Rotas (III) vada komandieris.

Aizvakar Ventspils pilsētas I pamatskolā noticis dziļi traģisks nelaimes gadijums, kas prasijis 3. Jelgavas kājnieku pulka 3. rotas virsleitnanta J. Mūrnieka dzīvību. Nelaimes dienas rītā skolā notikusi militārās apmācības stunda, kuru kā militārās apmācības skolotājs vadījis vltn. J.Mūrnieks. Stunda notikusi skolas otrā stāva gaitenī un pēdējās klases audzēkņi apmācīti šautenes pielādēšanā un izlādēšanā. Lai nevarētu notikt nelaimes gadījumi, tādās apmācībās lieto nekaitīgas apmācību patronas, ar kurām nevar šaut. Tādas lietotas arī šoreiz. Viens no skolniekiem, 13 g. vecais Eduards Dancigs, atnesis no mājām vienu kaujas patronu, par kuru viņš domājis, ka tā ir bojāta un tātad nekaitīga. Apmācību vadītājam neredzot, skolnieks šo patronu ievadījis šautenē, lai vingrinātos tās pielādēšanā un izlādēšanā. Izdarot kādu kustību, pēkšņi gājis vaļā šāviens. Lode atsitusies pret gaiteņa grīdu, taisījusi atlecienu uz augšu un pēc tam ķērusi sānos vltn.J. Mūrnieku, viņu smagi ievainojot. Virsniekam tomēr vēl pieticis spēka nokāpt lejā pa kāpnēm skolas apakšas stāvā, bet tur tad arī spēki sākuši viņu atstāt. Par traģisko nelaimi ziņots uz 3. rotu, no kurienes atsteigušies palīgi ar nestuvēm un smagi ievainoto virsnieku nogādājuši pil-sētas slimnīcā. Tur atklājies, ka nejaušais šāviens ķēris aknu un nav gandrīz nekādu cerību glābt ievainotā dzīvību. Tomēr vēl steidzīgi izdarīta operācija, kuru veicis slimnīcas direktors Dr. O.Grečmanis, bet ievainojuma smagā rakstura dēļ tai panākumu nav bijis: pēc apm. 2 stundām vltn. J. Mūrnieks no liela asiņu zaudējuma miris. Kad traģiskā vēsts kļuva zināma, pie kara apriņķa pārvaldes, 3. rotas, I un II pamatskolas un valsts ģimnāzijas karogi noslīga pusmastā, jo bez I pamatskolas, vltn. J. Mūrnieks pasniedza militāro apmācību arī pilsētas II pamatskolā, bet valsts ģimnāzijā bija vingrošanas skolotājs. Par Ed. Dancigu skolas vadība dod vislabākās atsauksmes. Viņš bijis centīgs mācībās un priekšzīmīgs uzvešanās ziņā.

Vltn. Juris Mūrnieks savas pāragri noslēgušās dzīves gaitas sācis Zemgales metropolē Jelgavā, kur viņš dzimis 1907.gada 9. janvārī. 1927. gadā viņš beidzis Jelgavas reālskolu un tā paša gada rudenī iestājies karaskolā, kuru 1929. gadā beidzis ar 1. šķiru. Virsnieka gaitas sācis 3. Jelgavas kājnieku pulkā, pārmaiņus dienot Jelgavā un Ventspilī. Pēdējoreiz uz 3.rotu Ventspilī pārcelts 1936. gadā. Kā sirsnīga latviska rakstura cilvēks, viņš bija visur ieredzēts un iemīļots, un viņa traģiskā nāve izsaukusi dziļas sēras plašās aprindās. Vltn. J. Mūrnieks bija arī rosīgs sporta darbinieks, kāpēc dziļās skumjās par viņa nāvi aizvakar atcēla paredzētās sporta sacīkstes. Nelaiķis atstāj sievu un 1 gadu vecu meitiņu. Pēc sekcijas vakar nelaiķi no morga svinīgi pārveda uz ev.-lut. baznīcu. Pirms došanās sēru ceļā māc. A. Grosbahs noturēja mazu aizlūgumu, bet garnizona virsnieki stāvēja goda sardzē pie šķirsta. Skumjajā gājienā bez piederīgiem piedalījās garnizona priekšnieks plkv.-ltn. A. Orniņš, garnizona virsnieki, pilsētas galva J.Dzenis ar pilsētas valdes locekļiem, skolu un iestāžu priekšnieki, 3. rotas karavīri un mācības iestāžu audzēkņi. Aizsargu orķestris ceļā spēlēja sēru muziķu. Gājiena ceļā bija pulcējušies tūkstoši ventspiliešu, lai apliecinātu savas sēras par traģisko nelaimi. Pie nelaiķa darba vietas — 3. rotas mītnes Saules ielā, sēru gājiens uz īsu bridi apstājās pēdējām ardievām. Baznīcā šķirstu novietoja uz katafalka altāra priekšā un goda sardzē atkal nostājās virsnieki. Māc. A. Grosbahs noturēja sēru dievkalpojumu un aizlūgumu. Baznīca bija dziļi aizkustinātu pavadītāju pārpilna.

Pēdējā ceļā no Ventspils uz Jelgavu vltn. J. Mūrnieku izvadīs šorīt plkst. 9. Pēc izvaddievkalpojuma šķirstu novietos uz auto un pārvedīs uz dzimto Jelgavu, kur vltn. J. Mūrnieku atdos zemes klēpim.
Garnizona karavīri un skolu audzēkņi sēru auto pavadīs līdz pilsētas robežai.

                Avots:       LVVA 1491-1-90-49. 5601-1-4391.;

                               „Kadets” # 2/1939.;

                               V. Eichenbauma arhīvs #3942.

                               "Ventas balss", 09.02.1939