* 1902. IX 26. Pēterburgā; Tēvs - rūpnīcas pārvaldnieks Pēterburgā, M. Jūlija, S. Kornēlija dz. Māliņš. 

                               + 1987. X 09. Palo Alto, ASV

                1919. studentu bataljona karavīrs,

                1919/1929. Beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,

                1925/1926. Zemgales artilērijas pulka virsnieka vietnieks,

                1928. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas cīņu 10. Gadu jubilejas medalu,

                1929/1933. miertiesnesis,

                1930. XI 13. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 2407,

                1933/1940. Jelgavas apgabaltiesas loceklis,

                1934/1940. Aizsargu organizācijā,

                1935. VIII 15. Jelgavas XVI aizsargu pulka Štāba bataljona 

                               saimniecības priekšnieks,

                1939. III 20. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 

                1941/1944. Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs, 

                Jelgavas latviešu biedrības valdes loceklis,

                Jelgavas Nikolaja draudzes padomes loceklis,

                Zemgales patronāta biedrības vice priekšsēdētājs,

                Palīdzības ev. lut. draudzēm biedrības valdes priekšsēdētājs,

                Korporācijas Selonija filistrs,

                Namīpašnieks Zemgales pr. #3, Jelgavā.

1929. gadā salaulājās ar Violu Kornēliju Maliņu.
Vācijā pēc kara Leči nokļuva Manheimas nometnē, bet 1950. g. aprīli emigrēja uz ASV un apmetas Dimoinā (Des Moines) Aijovā, kur Juris strādāja Armstronga gumijas rūpniecībā. Viņš pensionējās 1967. g. un pārcēlās uz Oksfordu, Ohaijo, bet 1973. g. pārcēlās uz Kaliforniju un apmetās Mauntinvju. Viņa dzīves biedre mira 1980. gadā.
Juris Lecis bija dziļi nacionāls un reliģiozs. Viņš bija lielās Jelgavas Vienības draudzes priekšnieks līdz pārcēlās uz Bausku. Amerikā viņš bija Dimoinas I luterāņu draudzes latviešu kopas priekšnieks. Juris daudz lasīja un interesējās par pasaules notikumiem, sevišķi sakarā ar  Latvijas atbrīvošanas cerībām. Pat slimības pēdējā posmā, kad bija grūtības runāt un viņš sirdsmierā gaidīja savu pēdējo stundu, viņa pirmais jautājums bija: "Kas jauns pasaulē? "

                Avots:       LVVA 1640-1-527-181.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Latvijas Universitātes absolventi juristi”, R., 1999.

                               "Laiks", 14.11.1987

                               http://iowagravestones.org

***************************************************************

Dzimis 1902. g. 26. sept. Pēterburgā ierēdņa (darbnīcu pārvaldnieka) ģimenē.

Tēvs Juris, māte Jūlija, dz. Muldiņa. Latvietis, luterticīgs.

No 1906. g. ģimene dzīvojusi Lugas apkārtnē Pēterburgas gub. No 1910. g. mācījies Lugas pilsētas ģimnāzijā (beidzis 1918. g.).

1918. g. okt. ģimene atgriezusies Latvijā, Jelgavā. No 1918. g. mācījies Latviešu izglītības biedrības Jelgavas reālģimnāzijā (beidzis 1919. g.).

1919. g. rudenī uzsācis tieslietu studijas LU.

1919. g. 9. nov. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijas 1. Studentu bataljonā, kareivis, 1919. g. 20. dec. atvaļināts.

No 1924. g. 9. sept. jaunākais tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā; iedalīts darbam prokuratūrā (1925. g. febr. atbrīvots no amata pēc paša lūguma). 1925. g. martā–1926. g. sept. obligātajā karadienestā Latvijas armijā, Artilērijas instruktoru baterijā, virsnieka vietnieks.

1927. g. 14. janv. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Jelgavas  apgabaltiesā, 1927. g. 4. jūl. par vecāko tiesamatu kandidātu (strādājis Jelgavas apr. izmeklēšanas tiesneša pakļautībā, u. c.). 1927. g. dec. piekomandēts Jelgavas pilsētas iecirkņa miertiesnesim, no 1928. g. febr. papildu miertiesnesis.

1929. g. dec. beidzis LU Tiesību nodaļu.

1929. g. 18. jūn. iecelts par Bauskas apr. 2. iecirkņa miertiesnesi.

No 1933. g. 21. sept. Jelgavas apgabaltiesas loceklis; strādājis apelācijas nodaļā, no 1935. g. janv. civilnodaļā.

Līdz 1933. g. bijis LZS Bauskas nodaļas biedrs.

Bijis 16. Jelgavas aizsargu pulka Štāba bataljona vada komandieris, vēlāk bataljona saimniecības priekšnieks.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Jelgavas Latviešu biedrībā (valdes loceklis), Zemgales Patronāta biedrībā (vicepriekšsēdētājs), Jelgavas ev. lut. draudzē (Vienības draudzes priekšnieks), Latviešu ev. lut. draudžu palīdzības biedrībā, karavīru biedrībā “Daugavas sargi”, biedrībā “Zemgales klubs”.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Jelgavas apgabaltiesas loceklis civilnodaļā. 

1942. g. ievēlēts arī par lektoru tieslietās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā.

1944. g. janv. iecelts par Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētāju.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju, ar ģimeni dzīvojis Manheimas bēgļu nometnē BādenēVirtembergā.

1950. g. apr. izceļojis uz ASV, dzīvojis Demoinā, Aiovas pavalstī, strādājis gumijas rūpniecības uzņēmumā Armstrong Rubber Co., bijis Demoinas 1. ev. lut. draudzes Latviešu kopas priekšnieks.

1967. g. pensionējies un pārcēlies uz Oksfordu Ohaio pavalstī, bet 1980. g. uz Paloalto Kalifornijas pavalstī.

Publicējis rakstus par dažādiem jautājumiem latviešu presē.

Miris 1987. g. 9. okt. Paloalto, ASV.

Apbalvojumi: Latvijas TZo V šķ., Akpz, Acjpm, ANk.

Precējies 1928. g. 21. sept. ar skolotāju Violu Kornēliju Māliņu (1905. g. 19. sept.– 1980. g. 17. maijā Mauntinvjū, Kalifornijas pavalstī, ASV), dēli Juris (dz. 1933. g. 29. jūl.–2003. g. 3. jūl. Granitsitijā, Ilinoisas pavalstī, ASV) un Pēteris (dz. 1935. g. 12. martā).

Studentu korporācijas “Selonija” filistrs.

D. Latvians of the First Ev. Lutheran Church Des Moines, Iowa, 1949–1969. Des Moines, 1969. A. LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 94. l.; 7427. f., 1. apr., 75. l.; Aizsargu kartotēka; EVP; Vasiļevskis S. Jurists Juris Lecis aizsaulē. Laiks. 1987. g. 14. nov.; LUAJ; Selonijas albums, 1880–2000. 2002.

No J. Leča 1940. g. 19. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Manas dzimšanas laikā tēvs strādāja bij[ušajās] Nikolaja dzelzceļa vagonu darbnīcās Pēterpilī [Pēterburgā – red.], kādā darbā saslima un apm. 1906. gadā bija spiests veselības dēļ darbu atstāt un pāriet uz dzīvi Lugas pilsētas (toreizējā Pēterpils guberņā) tuvumā, kur iegādājās nelielu zemes platību (apm. 3 ha), kuru apstrādāja un uzcēla dzīvojamo māju.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 94. l., 21. lp.)