Diriģents, aktieris, organizators dzimis 1917. gada 8.jūlijā Cēsu apriņķa Rāmuļu pagasta
Lejaslielmaņos Arvīda un Annas (dzim.Slavieša) Dzegužu ģimenē. Jau agri jaunībā pievēršas mūzikai. Beidz Cēsu ģimnāziju, mācās Cēsu valsts tautas konservatorijā. Turpina mūzikālo izglītību Latvijas valsts konservatorijā Viktora Stota klasē, bet to pārtrauc iesaukums Latviešu leģionā. Tomēr arī tur Jurim rodas iespēja dziedāt un organizēt kori, kā to bija darījis jau obligātā karadienesta laikā 7. Siguldas kājnieku pulkā, Alūksnē. Kara nobeigumā, gūstekņu nometnē Putlosā, Vācijā, dzied R. Zuikas vadītajā karavīru korī. Arī pēc gūsta Juris turpina nodoties dziedāšanai, dziesmu ansambļu organizēšanai un diriģēšanai. Jau 1945. gadā viņš izkārto pirmo lielāko dziesmu un deju sarīkojumu Gīzenē, kur īsu laiku vada arī jauktu kori. Nometņu laikā Juris sāk arī aktiera gaitas, tēlo mīlētāju lomas Blaumaņa un Zīverta lugās. Darbošanos abos mākslas laukos Juris Dzeguze turpina arī pēc 1949. gada, kad ar dzīvesbiedri Emmu un dēlu Kasparu nonāk Manitobas provincē, Kanādā un abi nodarbināti farmā. Juris atrod laiku un netaupa enerģiju, lai Vinipegā nodibinātu pirmo latviešu kori un iestudētu pirmo latviešu teātra izrādi: Blaumaņa Trīnes grēkus. Darbošanās koros un teātros izvēršas pēc pārcelšanās uz Kanādas „latviešu galvaspilsētu" Toronto 1950. gada augustā. Šeit Juris Dzeguze ar Edgaru Kraujiņu 1951.gada 19. martā nodibina vīru dubultkvartetu Kalvis, kam Dzeguze ir muzikālais vadītājs līdz sava mūža galam.
Tai laikā Juris nepamet arī skatuvi un latviešu teātra izrādēs tēlo Edgaru Blaumaņa Ugunī, Edvartu Indrānos, Uldi Raiņa Pūt vējiņā, kā arī mācītāja Mandera lomu Ibsena Spokos ar Anniju Simsoni Alvinga kundzes lomā.
Plašākais Jura Dzeguzes darba lauks izvēršas ar Kalvi, kas vēlāk paplašinās par vīru ansambli un iegūst izcilu vārdu trimdas koru mākslas laukā gan ar māksliniecisko labumu, gan rosību. Kalvis ar koncertiem apceļo Ziemeļameriku, dzied arī Eiropā, piedalās gandrīz visos trimdas dziesmusvētkos, izceļas ar jaundarbu pirmatskaņojumiem, kas daudzi veltīti Kalvim; piedalās kopkoros un ieskaņo plašu albumu, izpelnot godalgas un mūzikas kritiķu izcilas atsauksmes. Juris ir prasīgs pret sevi, pret citiem, nīst paviršību ar „gan jau būs labi!"
Jura Dzeguzes īpaša spēja, kurā viņš iesaista Kalvi un arī citas dziesmu vienības, aktierus, dejotājus, ir veiksme sacerēt, organizēt, iestudēt un vadīt izrādes, kas izpelna lielu publikas atzinumu, tā ka viena no tām — Kad mūsu vecie tēvi vēl jauni bija — pēc pirmizrādes Toronto vēl jārāda sešos atkārtojumos, un tas ir kas nepieredzēts. Izrādēs ir īstā vieta viņa atjautībai, humoram, asprātībām un programmu vadītāja spējām. Viņš ir nepārspējams un visur aicināts nopietnu un jautru sarīkojumu vadītājs, iecienīts prozas un dzejas skandētājs.
Protams, tik dedzīga nodošanās latviešu dziesmai, skatuvei un kultūras darbam nepalīdz pelnīt maizi, drīzāk to kavē. Tas izpaužas arī praktiskā dzīvē, „maizes darbā". No 1953. līdz 1958. gadam izslavēts (ne tikai Toronto latviešos) ir viņa delikatešu veikals Little Riga, kam blakus darbojas Emmas Dzeguzes vadīta latviešu grāmatnīca. Dzeguzes šo uzņēmumu 1958. gadā pārdod. Juris beidz profesionālu masieru skolu un atver masāžas kabinetu King Edward Sheraton viesnīcā, bet ar 1977. gadu pārceļas uz Royal York viesnīcu. Kā "misters Juris Rīga" viņš atkal kļūst pazīstams, pat ievērojams, un Kanādas presē izpelna titulu The Man with the Golden Hands. Šīs rokas jutuši arī daudzi skatuves un filmu mākslinieki ar pasaules slavu: Noels Kovards, Aleks Giness vai Rūdolfs Nurijevs, kas, iegriezušies Toronto, uzmeklē Kanādas nacionālā baleta un citu mākslinieku izslavēto „vīru ar zelta rokām", kura kabineta biroja sienas rotā desmitiem slavenību fotoattēli ar pateicības vārdiem. Kāds klients slavenā komiķa Boba Houpa (Hope) foto ar veltījumu „nospēris" Jura birojā.
Jura Dzeguzes tieksme pēc augsta līmeņa, pēc labuma nodrošinājusi viņa Kalvim paliekamu vietu trimdas latviešu mūzikas un kultūras vēsturē. Kalvja pēdējais koncerts Jura Dzeguzes vadībā izskan 1995. gada 11. martā Sv. Jāņa dievnama zālē ar moto Ardievas jaunībai,
nevienam neiedomājot, ka tas Jurim pēdējais. Kalvi Juris ir vadījis pilnus 44 gadus (1951.- 1995.).
Jura Dzeguzes trauksmainā mūža pavediens pārtrūkst 1995. gada 28. maijā. Par viņa aiziešanu mūžībā skumst plaša latviešu mākslas un kultūras kopēju un draugu saime ne tikai Toronto un Kanādā, bet latviešu sabiedrība vispār zaudējusi īpatu, daudzpusīgi apdāvinātu talantu un krāsainu personību.
Aizgājējs no Kanādas pārvests šķirstā uz plašās Dzegužu dzimtas kapiem Rāmuļos, Latvijā un apbedīts 1995.gada 10. jūnijā.

Avots: Latvju mūzika, 1995