Viņu par dēlu bija pieņēmusi un izaudzinājusi Emīlija Benjamiņa. Viņš bija viņa māsas Annijas Simsones dēls. Abām māsām bijusi noruna, ja Annijai būs vēl kāds bērns, tad Juris Georgs tiks adoptēts un kļūs par "preses impērijas" mantinieku.

Beidzis Rīgas 1.vidusskolu. Pēc vidusskolas beigšanas mācības turpinājis Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. 1942. gadā saņēmis maģistra grādu ķīmijā.

Juris Benjamiņš ar fotogrāfiju bija cieši saistīts jau kopš bērnības un interesi par to nezaudēja līdz mūža galam. Viņš viens no pirmajiem Latvijā sāka nopietni nodarboties ar krāsu fotogrāfiju un krāsaino fotokopiju iegūšanu uz papīra.

1940. gados Juris Benjamiņš ar ģimeni devās bēgļu gaitās. Pēc Otrā pasaules kara Juris Georgs Benjamiņš strādājis kā ķīmiķis Vācijā un Anglijā. Papildinājis zināšanas Lielbritānijas lielākajā ķīmijas rūpnīcā, 1952. gadā, Toronto, Kanādā, viņš nodibināja savu uzņēmumu "Benjamiņa fotolaboratorija", lai attīstītu krāsu filmas. Tā pamatnozare bija krāsu fotofilmu attīstīšana, kopēšana un palielināšana. Laika gaitā tas kļuva par vienu no lielākajiem savas jomas uzņēmumiem Kanādā. Brīvais laiks tika veltīts zemūdens alu pētniecībai, to fotografēšanai un filmēšanai. Pazīstamais franču zemūdens pētnieks Žaks Īvs Kusto, kas sadarbojās ar Juri Benjamiņu, vienai no alām pie Bahamu salām deva viņa vārdu.

Benjamiņam bija trīs bērni, meita Ilze un divi dēli — Pēteris un Juris. Juris Georgs Benjamiņš mira no insulta, uzņēmumu pārņēma viņa dēls Pēteris.

Sieva - Johanna Benjamiņa.

Mazmeita - Rūta Benjamiņa.