Vijolnieks, mūzikas kritiķis, komponists, folklorists.

Minēti atšķirīgi dzimšanas gadi : 1887.g. un 1885.gada 25.septembris.

Mācījies G.Gižicka mūzikas skolā un Jelgavas ģimnāzijā, bet par revolucionāru darbību 1903. gadā no tās izslēgts. Ir saglabājušās liecības par vairākām 1905. gada notikumos dziedātām J.Sproģa sarakstītām dziesmām. Reizēm tiek minēts, ka bijis melodijas autors arī ar Jāņa Akuratera vārdiem tapušai dziesmai „Ar kaujas saucieniem uz lūpām”, tomēr šīs dziesmas autorības piedēvēšana J.Sproģim tiek arī apšaubīta.

Pirmais Jūlija Sproģa koncerts notika 1906. gadā Rīgas Latviešu biedrībā. Sarakstījis vairākas simfonijas, kā arī solo un kora dziesmas un instrumentālus skaņdarbus vijolei un citiem instrumentiem.

Latviešu strēlnieku rindās piedalījies Pirmajā pasaules karā.

Sarakstījis vairākus teorētiskus darbus par mūziku. Ilgu laiku darbojies kā mūzikas kritiķis.

Strādājis Latviešu folkloras krātuvē kā mūzikas nodaļas pārzinis. No darbiem folkloristikā nozīmīgākā ir monogrāfija  „Jāņu dziesmu melodijas” (Latviešu folkloras krātuve, 1941), kas ir pirmā latviešu monogrāfija, kas veltīta vienam atsevišķam tautas mūzikas žanram.

Ģimene: sieva Alma, dēls Valdemārs.

Miris 1972.gadā.