Sēru vēsts, kas šais dienās sasniedza latviešu trimdas saimi, izraisīja dziļu saviļņojumu visā mūsu sabiedrībā. Pēkšņi savas darbības visrosīgākajā, visplašākajā un panākumiem bagātākajā brīdī ir aizsaukts aizsaulē Pasaules brīvo latviešu apvienības Informācijas biroja vadītājs, Vācijas LCP loceklis un bijušais LCK ģenerālsekretārs Jūlijs Kadelis. Viņa uzdrīkstēšanās veidot PBLA, resp. brīvo pasaules latviešu politisko darbību, to iznesot pasaules politisko institūciju forumā un iesaistot politisko personību līdzdarbību mūsu tautas tiesību aizstāvēšanai un cīņai pret Latvijas okupāciju, ieveda trimdas politisko darbu jaunā gultnē. Viņš bija nepārtrauktā dziņā, meklējot jaunas iespējas, jaunas idejas, draugus un labvēļus. Viņa darbības lokā ietilpa tiklab mobilizēt brīvās pasaules politisko sirdsapziņu, kā stiprināt pretestību okupācijas režīmam dzimtenē. Diez vai kādreiz pasaules prese, radio, televīzija bija tik bagātīgi sniegusi informāciju par mūsu tautas likteni, kā Jūlija Kadeļa darbības laikā. Savā darbā viņš vēlējās būt korekts un rūpējās, lai ziņu aģentūras, prese un cittautu politiskās un sabiedriskās institūcijas saņemtu patiesu un pilnīgu informāciju. Tāpat viņš centās izmantot visas iespējas, lai tauta dzimtenē saņemtu īstu un neviltotu pārskatu par apstākļiem brīvajā pasaulē. Ar savu profesionālo pieeju politiskajam darbam viņš bija iemantojis plašu uzticību, kas atvēra durvis uz daudzu ievērojamu politiķu kabinetiem. Spilgtākie panākumi viņa rosīgajā darbā iezīmējās Helsinku nolīguma pēckonferencēs, paceļot Baltijas valstu jautājumu, Eiropas parlamenta lēmumu pieņemšana, nosodot Baltijas valstu nelikumīgo okupāciju, Kopenhāgenas tribunāla sarīkošana pret Padomju Savienības nodarījumiem Baltijas valstīs un Brīvības kuģa brauciena atbalstīšana. Arī Vācijas latviešu sabiedriskajā darbā, sevišķi LCK ģenerālsekretāra darbības laikā, viņš rūpējās par Minsteres Latviešu ģimnāziju, laikrakstu „LATVIJA", LCK sabiedriskās nozares izveidošanu un citiem pienākumiem. Viņa ierosmē Eiropas parlaments ir atzinis Minsteres Latviešu ģimnāziju un piešķīris tai līdzekļus. Arī LAK EC darbībā viņš ir veicis dažādus uzdevumus un bijis vairākus gadus prezidija loceklis. Un ja pasaules brīvo latviešu Dziesmu dienas Minsterē ieguva lielu ievērību Vācijā un Eiropā, ne tikai ar kulturālu, bet arī politisku nozīmi, tad tas bija Jūlija Kadeļa izveidoto sakaru un pazīšanās nopelns. Jūlija Kadeļa darbs bija augstas kvalitātes, un viņš spēja to izmantot attieksmju un attiecību veidošanā.

Jūlijs Kadelis dzimis 1934. gada 28. februārī Rīgā. Tēvs Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, apbalvots ar augstāko varonības zīmi — Lāčplēša kara ordeni. Var pieņemt, ka nelaiķi viņa politiskam darbam bija ietekmējusi viņa ģimene. 1955. gadā viņš beidza Augustdorfas ģimnāziju un tūlīt aktīvi iesaistījās sabiedriska darbā ELJA kā valdes loceklis un no 1956. līdz 1958. gadam kā tās priekšsēdis, šai laikā tiek sarīkoti slavenie Eslingenas ELJA kongresi. Viņa sabiedriskā darba aktīvākais posms sākās ar ievēlēšanu LCP un LCK. Kad PBLA paplašināja savu darbību un meklēja kandidātu Informācijas biroja vadītāja amatam, tā izvēlējās Jūliju Kadeli. Šai darbā nelaiķis metās ar lielu enerģiju un izpratni. Cik pareiza ir bijusi šī izvelē, redzam visskaidrāk šodien, kad Jūlija Kadeļa vairs nav.

Avots: Latvija, 03.02.1986

Lai. nerastos nepamatoti secinājumi, kas radītu baiļu psihozi latviešu sabiedrībā un līdz ar to kaitētu nākotnes nacionālpoiltiskam darbam, jāpaskaidro, ka nesen mūžībā aizgājušo Jūlija Kadeļa un Imanta Lešinska autopsijas, kā to ziņojušas atbildīgas iestādes, rāda, ka viņi miruši dabiskā nāvē no sirdstriekas. Jūlija Kadeļa autopsija rādija smagus sablīvējumus asins vados un vājus sirds muskuļus. Politiskie darbinieki, tāpat kā citi cilvēki, mirst no kaitēm, ko bez iedzimtības faktoriem veicina viņu dzīves, ierašu un darba veidi. Minot šos apstākļus un iztrūkstot jebkādām varasdarbības pazīmēm, nav iemesla nepieņemt, ka Jūlija Kadeļa un Imanta Lešinska nāve ir pareizi apzīmētas autopsijas rezultātos kā dabiskas.

Avots: Laiks, 01.03.1986