JŪLIJS VĒVERIS ALFRĒDS (1892-1947), pulkvedis-leitnants.

  Dz. 21. aug. Rīgā koku šķirotāja ģimenē.

1914 beidzis Rīgas pilsētas reālskolas komercnodaļu.

1914 VII mobilizēts armijā un ieskaitīts 20. Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu rotā.

1915 II beidzis Kazaņas karaskolu (praporščiks); dienējis 140. rezerves bataljonā, no 1916 IX - 10. atsevišķajā pulkā, vēlāk - 16. atsevišķajā. pulkā.

Podporučiks (1916III),poručiks (1917 VIII), štābkapteinis (1917 IX).

No 1917 II rotas komandieris, no aug. bataljona komandieris frontē pie Daugavpils.

1918 II kritis vācu gūstā, no kura atbrīvots okt. un atgriezies Rīgā. Nov. brīvprātīgi pieteicies Krievijas Ziemeļu korpusa Rīgas birojā; ieskaitīs 2. strēln. pulkā Pleskavā (rotas komandieris).

1919.I pārskaitīts Krievijas Ziemeļrietumu armijā; virsnieks rezerves bataljonā, 1. Rēveles partizānu pulkā, Talabskas strēln. pulkā. Maijā kaujās ievainots.

1920 I atvaļināts un atgriezies Latvijā.

1920.19.V mobilizēts Latvijas armijā (kapteinis); rotas komandieris 12. Bauskas kājnieku pulkā.

1923 beidzis virsnieku kursus, 1929 - bataljona komandieru kursus.

Pulkvežleitnants (1925).

No 1925 bataljona komandieris 7. Siguldas kājnieku pulkā (vēlāk pulka saimniecības priekšnieks).

No 1927. g. 12. Bauskas kājnieku pulka saimniecības priekšnieks.

1940 IX pārskaitīts 24. TSK 227. strēln. pulkā; dec. atvaļināts.

1941. g. vasarā Talsu pilsētas un apr. latv. pašaizssardzības vienību priekšnieks.

Vēlāk vācu okupācijas laikā Talsu pilsētas vecākais. 1942-43 bijis 24. Talsu kārtības dienesta bataljona komandieris.

Atcelts no amata pēc kon­flikta ar vācu sakaru virsnieku Ļeņingradas frontē.

1943-45 Kuldīgas apr. priekšnieks.

1945.8. V pa jūru devies bēgļu gaitās, taču laivas motora kļūmes dēļ atgriezies.

Ar svešu vārdu dzīvoja Laidzes pag. Līdumos.

1946.8.VII apcietināts, dec. piespriests nāvessods, kas izpildīts 1947. g. 20. martā Rīgā.

Apbalvojumi:

a) Latvijas TZo IV šķ., Vo III šķ., ANk;

b) Krievijas Sv. Šo III (š) šķ., Sv. Ao IV šķ.

Precējies 1920 ar Ņinu Zakvašinu (1897-1947; izsūtījumā iz­darījusi pašnāvību).

Brālis Aleksandrs Vēveris (1907-1985), Latvijas armijas virsleitnants, latviešu leģiona kapteinis.

Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 487.-488. lpp.  

Avots - http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/