Jūlijs Rozentāls

- Dzimšanas datums:
- 01.05.1894
- Miršanas datums:
- 16.10.1941
- Mūža garums:
- 47
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47790
- Gadi kopš dzimšanas:
- 130
- Dienas kopš miršanas:
- 30455
- Gadi kopš miršanas:
- 83
- Tēva vārds:
- Krišjānis
- Papildu vārdi:
- Юлий Кришьянович Розенталс,
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pulkvedis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Virsnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- "Komunarka" - komunistu terora masu slepkavību vieta
ROZENTĀLS JŪLIJS Krišjāņa dēls
10. Aizputes kājn. pulka virsleitnants.
Ordenis LKOK nr.3/58 piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1894. g. 1. maijā Kalnciema pag. Beidzis Jelgavas reālskolu, studējis agronomiju RPI.
Krievu armijā iesaukts 1916. g., beidzis Taškentas praporščiku skolu, dienējis Persijas pierobežā, pēc tam Ašhabadas kājn. družīnā.
1917. g. aug. pārgājis dienēt uz 2. Rīgas latv. strēln. pulku. Vienā no kaujām kontuzēts, pie Pleskavas kritis vācu gūstā, īsu laiku dienējis Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 4. jūl. Rīgā. Liepājā ieskaitīts Latgales papildu bataljonā, vēlākajā 10. Aizputes kājn. pulkā.
Rotas komandieris, piedalījies Liepājas aizstāvēšanā.
1919. g. naktī uz 6. nov. Liepājas karaostas raj., kad lieli vāciešu spēki uzbruka pie Šķēdes tilta, Rozentāls ar vadu izvirzījās no ierakumiem uz priekšu, apgāja pretinieka spārnu un piespieda to bēgt, tā izšķirdams kaujas iznākumu, turklāt ieguva smago un vieglo ložmetēju.
Dienestā palicis arī pēc brīvības cīņām, pulka sakaru komandas priekšnieks.
1923. g. beidzis sakaru virsnieku kursus un paaugst. par kapteini.
1928. g. beidzis kara akadēmiskos kursus, pārcelts uz 4. Zemgales divīzijas pārvaldi, štāba operatīvās daļas adjutants.
Vēlāk pārcelts uz karaskolu kursu priekšnieka amatā, pēc tam Armijas štāba apmācības kursu priekšnieks.
1933.g. ar Valsts prezidenta pavēli armijai un flotei.
1933. g. 7. decembri ar pavēli Nr. 74. paaugstināts par pulkvedi, iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku.
1937.11.17 apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni
1939. g. žurnāla "Militārais Apskats" redaktors.
1941. g. 21. maijā apcietināts. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda R. nāvessodu.
Nošauts 1941. g. 16. okt. Maskavā.
***
Dzimis 1894. gadā, Латвия, Туккумский уезд, имении Калнциемс; латыш; высшее;
начальник штаба 181-й дивизии, полковник.
Dzīvoja: Рига, ул. Эльвирас, д. 5, кв. 1.
Arestēts: 1941. gada 20. maijā.
Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 18. jūlijā.
Inkriminēts: участии в к.-р. организации.
Nošauts: 1941. gada 16. oktobrī.
Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.
Reabilitēts: 1957. gada 0. novembrī. ВКВС СССР
Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка
Avoti: news.lv, memo.ru, lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
Nav norādīti notikumi