Š. g. 3. febr. no šīs dzīves šķirās un iegāja Dieva ļaužu dusēšanā Jūle Matisone dzim. Egle. Aizgājēja dzimusi 1851. gada 22. oktobrī Vecpils pag. Stroķu Baltmaķos un ir viena no pēdējām lieciniecēm un līdzgaitniecēm baptistu sākuma laikiem Latvijā. Bībelīgi kristīta 1868. g. Tadaiķos no Jēkaba Skujas (Dingša). Jaunā ceļa sākumā pārcietusi daudz vajāšanu no savu piederīgo puses, bet Dievs, kas par savējiem gādā, stiprināja arī jauno patiesības liecinieci.
Neilgi pēc kristības viņu bildināja Embūtes Macu māju saimnieks, Veldas baptistu dr. kopējs Kārlis Matisons. Laimīgajā laulībā viņi nodzīvo daudz gadu un tā bija svētīta ār dēliem un meitām. Pēc tam, kad Dievs savu uzticīgo kalpu, Kārli Matisonu, bija aicinājis mājās, Jūle Matisone nodzīvo 40 gadus kā atraitne. Kas gan nepazina Macu mājas Embūtē. Kas tur netika uzņemts, paēdināts un dažureiz pat apģērbts? Jūle Matisone uzmeklēja un pazina nabagos, aizmirstos un par tiem gādāja. Viņa bija miera cilvēks ; priekšzīmīga dzīvē un uzticīga savam Glābējam Jēzum līdz galam. Pēdējā laikā savas vecuma dienas aizgājēja pavadija Kalvenes pag. Mailēs. Turpat viņa arī viegli aizmiga, cerēdama uz augšāmcelšanos Jaunajā rītā. 10. febuārī viņu apbēdijām Krotes Pupu kapsētā. Pie izvadīšanas piedalijās bērni, radi un apkārtējie kaimiņi. Daži bija braukuši no tālienes. Apbēdīšanu apgrūtināja lielais sals un dziļais sniegs. Pie kapa tomēr dziedāja Asītes dr. koris, jo aizgājēja bija šīs dr. locekle. Izvadīšanas vārdus sacija Asītes dr. māc. F. Ulberts.

Avots: Kristīgā balss, 01.03.1940