Jovita ir dzimusi 1985.gada 29. jūlijā. Šogad viņai apritēja 30 gadi. 9 gadu vecumā Jovita tika nokristīta Gulbenes luterāņu draudzē, bet iesvētīta 24 gadu vecumā.

Jovita jeb Jovucis kā viņu ģimenē uzrunāja tuvākie bija brīnišķīgs cilvēks ar gaišu, līdzjūtīgu sirdi. Viņa bija sirsnīga un iejūtīga meita, uzticama māsa, mīļa, jautra un gādīga krustmāte savam krustdēlam Teodoram un tikpat mīļa, jautra un gādīga tante Rolandam, Viesturam, Esterei, Emīlijai un Klāvam. Jovita bija labs draugs – uz viņu varēja paļauties vienmēr un visās lietās. Viņa bija godīga un taisnīga. Jovitai bija raksturīgi nekad nerunāt sliktu par citiem. Gluži pretēji – viņa centās katrā saskatīt kaut ko labu. Jovita bija garīgs cilvēks. Īpaši viņai patika doties uz Rīgas Pēterbaznīcu, lai sirdi un prātu veldzētu garīgās mūzikas koncertos vai dievkalpojumos.

Ar Jovitu vienmēr bija interesanti sarunāties, jo viņa bija ļoti izglītots un daudzpusīgs cilvēks, kas bija zinoša par jaunumiem kultūrā, mākslā un literatūrā. 2006. gadā ar izcilību pabeigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, kur ieguva bakalaura grādu klasiskajā filoloģijā, Jovita uzsāka darba gaitas. Tomēr alkas pēc sevis un pasaules izzināšanas izrādījās spēcīgākas, tāpēc Jovita iesaistījās Eiropas jauniešu brīvprātīgā darba kustībā, kas viņu 2009. gada rudenī aizveda uz Poliju. Tur gandrīz gadu Jovita strādāja bibliotēkā, kur kopā ar saviem Polijas un Francijas kolēģiem organizēja izglītojošus pasākumus bibliotēkas mazajiem apmeklētājiem. Tas Jovitas dzīvē bija ļoti piepildīts laiks, arī sevis iepazīšanas laiks. Tolaik Polijā Jovita saprata, ka savu turpmāko dzīvi vēlas saistīt ar mākslas jomu. Atgriežoties Latvijā, 2010. gada vasarā Jovita spēja īsā laikā pienācīgi sagatavoties iestājeksāmeniem Latvijas Mākslas akadēmijā, kur viņa tika uzņemta Mākslas vēstures nodaļā.

Jovita bija aktīva dzīvesveida piekritēja. Viņa nelaida garām iespēju apceļot kaimiņvalstis vai tepat Latvijas pilsētas. Vienkārši iesēdās autobusā un brauca. Viņai patika braukt ar riteni, ar kuru viņa ne tikai labprāt pāvietojās pa Rīgu, bet devās arī garākos pārbraucienos gar jūras piekasti, baudīdama ausmas un saulrieta skaistumu un izjuzdama Dieva pasaules varenumu.

Tomēr Jovitas turpmākiem sapņiem un iecerēm nebija lemts vairs piepildīties, jo viņas šīs pasaules dzīvi 2015.gada 6.oktobrī 30 gadu vecumā pātrauca smaga slimība.

Jovita bija sirdī tīrs, skaidrs un gaišs cilvēks ar apburošu smaidu. Tāda viņa vienmēr paliks savu tuvāko cilvēku atmiņās un sirdīs.