53 gadus vecais uzņēmējs Moīzs bija Haiti prezidents kopš 2017. gada. Jūlija sākumā viņš izvirzīja jaunu premjeru un solīja septembrī sarīkot parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Moīza valdīšanas laikā nomainījušies jau septiņi premjeri.

Valdības vadītāja pienākumu izpildītājs Klods Žozefs notikušo nosaucis par briesmīgu, nehumānu un barbarisku rīcību, kā arī aicinājis sabiedrību saglabāt mieru. Viņš pašlaik arī pārņēmis prezidenta funkcijas, solot maksimāli ātri atjaunot ierasto konstitucionālo kārtību.

Paredzams, ka prezidenta nogalināšana padziļinās politisko krīzi Haiti. Šī valsts ir smagi cietusi gan no dabas katastrofām un slimību epidēmijām, gan no bruņotiem konfliktiem un noziedzības.

2010. gadā Haiti skāra postoša zemestrīce, kas nonāvēja vairāk nekā 200 000 cilvēku, kā arī pilnībā sagrāva valsts ekonomiku un infrastruktūru.

Haiti ir nabadzīgākā valsts Rietumu puslodē; tiek lēsts, ka gandrīz 60% iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.

Vēlāk Haiti policija paziņojusi, ka drošības spēku operācijā arestētas un nogalinātas vairākas personas, kas bijušas iesaistītas valsts prezidenta Žovenela Moiza slepkavībā. Amatpersonas apgalvo, ka noziegumu pastrādāja ārvalstnieki, kuri darbojušies kāda uzdevumā.

Haiti policijas priekšnieks Leons Šarls apstiprinājis, ka drošībnieki apšaudes laikā nogalinājuši četrus vīriešus, kurus turēja aizdomās par valsts prezidenta Žovenela Moza slepkavību. Vēl divas personas arestētas. Drošības spēki turpinot pakaļdzīšanos vēl vairākiem aizdomās turamajiem.

Haiti prezidents ir jau otrais valsts galva, kas šogad nogalināts bruņotā konfliktā. Aprīlī sadursmēs ar nemierniekiem gāja bojā Čadas prezidents Idriss Debī, kurš šajā Āfrikas valstī bija pie varas vairāk nekā 30 gadu.