Juozs Vitkus-Kazimieraitis - Lietuvas pretošanās cīnītājs, Dienvidlietuvas partizānu apvienotājs un pirmais komandieris, pulkvedis.

Biogrāfija

Juozs Vitkus dzimis 1901. gadā. 10. decembrī Mažeiķu rajona Ketūnu ciemā zemnieka ģimenē. Bērnību viņš pavadīja Tirkšlais pilsētā. Pamatskolu beidzis Tirkšļos. Pēc tam, kad Lietuva pasludināja savu neatkarību un sāka organizēt vietējo pašpārvaldi, 1918. g gada nogalē sācis strādāt par Tirkšlais novada pašvaldības lietvedi un sekretāru. Vēlāk mācījies Mažeiķu tirdzniecības skolā, Telšu ģimnāzijā.

1920. gads novembrī, mācoties Telšu ģimnāzijas 6. klasē, iestājās Kauņas karaskolā un absolvēja tās IV nodaļu.

1921. gadā iesaukts aktīvajā Lietuvas armijā, piedalījies neatkarības cīņās. Norīkots aktīvā armijā karaļa Mindauga 4. kājnieku pulkā.

1924-1926 studējis Kauņas Augstākajos militāri tehniskajos kursos Būvniecības nodaļā.

1929-1934 mācījies militārās vadības inženieru skolā Briselē (Beļģija). Pēc atgriešanās no studijām ārzemēs dienējis Kauņā par inženieru bataljona tehniskās daļas priekšnieku.

1938. gadā pulkvežleitnants, sācis mācīt inženierzinātnes Kara skolā. Aktīvi sadarbojies "Kardē", "Karije", "Mūsų žinyne" u.c., apbalvots ar Lietuvas Neatkarības medaļu, Ģedimina ordeni, Strēlnieka zvaigzni.

Pēc Krievijas (PSRS) veiktās okupācijas, ieskaitīts Sarkanajā armijā.

1941. gadā viņš bija Lietuvas aktīvistu frontes (LAF) Viļņas štāba biedrs, kas organizēja 1941. g. jūnija sacelšanos.

1941. gadā kad sākās karš, viņš pameta padomju armiju. Vācu okupācijas laikā strādājis par inženieri, bijis Lietuvas frontes Viļņas štāba biedrs, izveidojis pagrīdes antinacistisko un antikomunistisko militāro organizāciju "Kęstučius", mācījis inženierzinātnes pagrīdes kara skolā.

Otrās padomju okupācijas laikā Lietuvā pārcēlās uz Dzūkiju, ieguva grāmatveža darbu Kabeļu mežniecībā.

1945. gadā maijā nodibināja Dzūku grupas partizānu štābu, apvienoja pretošanās aktivitātes.

1945. gadā 7. maijā J. Vitkus izveidoja Dzūku grupas partizānu štābu, sagatavoja tā pirmos dokumentus, vēlāk izveidoja Merķa izlasi (pēc viņa nāves nosaukta Kazimieraiša vārdā).

1945. gadā 18. novembrī nodibināja "A" rajonu, un 1946. g pavasarī pēc tikšanās ar Tauras apriņķa amatpersonām izveidoja Dienvidlietuvas partizānu apgabalu un tika ievēlēts par tās komandieri.

1946. gadā 22. aprīlī parakstīja Lietuvas partizānu deklarāciju, kas pasludina Lietuvas valstiskuma atjaunošanas galvenos principus, izdeva reģionālo laikrakstu "Laisvės varpas".

Kaujā ar NKVD vienībām Žaliamiškos pie Liškiavas (Lazdijas raj., pie Janavas) 1946. g. 2. jūlijs tika smagi ievainots un pēc dažām stundām mira. Par viņa nogalināšanu ticis informēts Staļins personīgi.

"Kad Kazimieraičius tika nogalināts, kustība zaudēja vienu no saviem augstākajiem līderiem, kurš bija bezgalīgi uzticīgs savai dzimtenei. Kā piemēru izcēlu Kazimieraiša personību: cilvēku, kurš visus savus garīgos un fiziskos spēkus veltīja cīņai par Lietuvas atbrīvošanu; virsnieks, kurš turpināja zvērestu līdz pēdējam elpas vilcienam; cīnītājs, kurš pelnīti bija un tiek uzskatīts par partizānu ideālu. Viņš ieguva visu partizānu un viņu komandieru mīlestību un cieņu, viņam bija liela ietekme, jo viņš bija atteicies no savas personīgās labklājības, bija bezgalīgi veltīts kustības cēloņiem, ārkārtīgi strādīgs, taisnīgs, pacietīgs, prātīgs un ļoti reliģiozs cilvēks..."

Ādolfs Ramanausks-Vanagas

Apbedīšanas vieta
J. Vitkaus-Kazimieraiša apbedījumu vieta nebija zināma vairāk nekā pusgadsimtu.

2022. gadā 20. oktobrī Arheoloģiskie izrakumi veikti Leipalingos, bijušās NKVD galvenās mītnes pagalmā. To laikā tika atrastas krituša partizāna mirstīgās atliekas, kuru autentiskumu apstiprināja DNS pārbaude.

2023. gadā 21. oktobrī J. Vitkaus-Kazimieraiša mirstīgās atliekas svinīgi pārapbedītas Antakalņa kapos.

Novērtējums
1997. gadā 20. novembris Ar Lietuvas Republikas prezidenta dekrētu J. Vitkus apbalvots ar Vytis Krusta 1. pakāpes ordeni.
1998. gadā 26. janvāris viņam tika piešķirta pulkveža pakāpe.
1999. gadā Viņa vārdā nosaukts pulkveža Juoza Vitkaus inženieru bataljons, kas izvietots Kauņā.
2013. gadā Viņa vārdā nosaukta Tirkšļu Juoza Vitkausa-Kazimieraitiša pamatskola Mažeiķu rajonā.