Vēsturnieks, kulturologs, vēst.zin.doktors (1973.g.), profesors

Dzimis Rīgā, miris Jeruzalemē, Izraēlā. Pēc Ivrita ģimnāzijas beigšanas sāka studēt .2.pasaules kara laikā izdzīvojis koncentrācijas nometnēs Rīgā (Mežaparkā), Dundagā un Buhenvaldē; vecāki gāja bojā. 1946.gadā pabeidza universitāti. Strādāja Valsts bibliotēkā, universitātē un beidzot aspirantūru 1954.gadā aizstāvēja vēstures kandidāta disertāciju. 1962 - 1993.g. Daugavpils pedagoģiskā institūta mācībspēks, katedras vadītājs 1977-1983. Pateicoties J.Veinbergam vēsture kļuva par vienu no studentu apgūstamajām pamatspecialitātēm

1993.gadā pārcēlies dzīvot uz Izraēlu. Pētījis Seno Austrumu sabiedrības un kultūru vēsturi, reliģiju vēsturi, kristietības izcelšanos un būtību. Jau padomju laikā bija publicējis vairāk nekā 100 pētījumu par šīm problēmām un darbi bija izdoti daudzās ārvalstīs.

Darbi. Kristiānisma izcelšanās, R.,1963.

          Vecā derība mūsdienu zinātnes skatījumā, R.1966

          Vecā derība: mīti, fakti, dogmas, R.1969

          Piramīdu un zikurātu ēnā... R., 1988.