Jiri Jervets (līdz 1936. gadam Georgijs Kuzņecovs; dzimis 1919. gada 18. jūnijā, miris 1995. gada 5. jūlijā) bija igauņu teātra un kino aktieris, 

PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1975).

Biogrāfija

Viņa māte bija krieviete, tēvs — no Lotringas, iespējams, francūzis vai vācietis. Uzauga igauņu audžuģimenē un slikti prata krievu valodu. Filmās viņa balsi parasti ierunāja krievvalodīgie aktieri.[2] 1930. gados mācījās Tallinas Gustava Ādolfa ģimnāzijā un Tallinas vakara skolā. Nodarbojās ar sporta vingrošanu Tallinas skolotāju seminārā (tagad Tallinas Universitāte). Bijis Tallinas čempions vingrošanā. 1941. gadā tika uzņemts Tallinas strādnieku teātra deju grupā.

No 1941. līdz 1942. gadam Sarkanās armijas Igaunijas PSR septītās strēlnieku divīzijas rezerves pulka kareivis. Trīs mēnešus dienēja darba bataljonā Saratovas apgabalā. 1942. gadā pārcelts uz igauņu māksliniecisko ansambļu deju grupu, kas atradās evakuācijā Jaroslavļā.

1944. gadā apmeklēja nacionālās dramatiskās studijas teātra pulciņu. No 1944. līdz 1945. gadam bija Tallinas Jaunā skatītāja teātra (Театр Юного Зрителя) aktieris. No 1945. līdz 1946. gadam darbojās nacionālajā dramatiskajā studijā. No 1946. līdz 1949. gadam studēja Igaunijas teātra institūtā (tagad dramatiskā skola pie Igaunijas mūzikas un teātra akadēmijas). Vienlaikus strādāja laikraksta "Rahva Haal" kultūras nodaļā un Igaunijas radio kā dramatisko programmu redaktors. No 1949. līdz 1950. gadam — аktieris un režisors Dienvidigaunijas teātrī Veru, no 1950. līdz 1951. gadam — Igaunijas radio ārštata darbinieks, no 1951. līdz 1952. gadam — Igaunijas PSR Teātra savienības mākslinieciskais konsultants.

No 1952. līdz 1965. gadam un no 1970. līdz 1992. gadam — Igaunijas Drāmas teātra aktieris Tallinā (no 1952. līdz 1989. gadam — Igaunijas V. Kingisepa vārdā nosauktais Valsts Drāmas teātris). No 1965. līdz 1967. gadam — Igaunijas Jaunatnes teātra aktieris. 1970. gados darbojās kā aktieris uz līguma pamata kinostudijās "Tallinfilm", "Ļenfilm" un "Mosfilm". 

No 1982. līdz 1987. gadam — Igaunijas Teātra savienības valdes priekšsēdētājs. Tēlojis Tartu teātra "Vanemuine" izrādēs. Uzstājies estrādē, radio, televīzijā.

Jerveta daiļrade bija piesātināta ar fantāziju, humoru, traģiku. Kļuva pazīstams ar profesora O'Reilija lomu Savas Kuliša filmā "Klusā sezona" (1968), taču slavu viņam atnesa spīdošā iemiesošanās karaļa Līra tēlā Grigorija Kozinceva filmā "Karalis Līrs" (1971). Viņa labāko lomu skaitā ir kibernētiķis Snauts Andreja Tarkovska zinātniskās fantastikas filmā "Solāris" (1972), kas uzņemta pēc Staņislava Lema romāna.

PSRS Augstākās padomes 11. sasaukuma (1984—1989) deputāts.

Bija precējies divas reizes. Pirmajā laulībā 1958. gadā piedzima dēls, Jiri Jervets jaunākais, kas arī ir kļuvis par aktieri. No otrās laulības — meita Jana.

Miris Tallinā 1995. gada 5. jūlijā. Apglabāts Tallinas Meža kapos.

Daiļrade

• H. K. Andersens "Sniega karaliene" — krauklis Karls, viens no laupītājiem
• M. Gorkijs "Sīkpilsoņi" — Perčihins
• A. Ostrovskis "Balzaminova precības" — Balzaminovs
• K. Treņovs "Ļubova Jarovaja" — Pikalovs
• A. H. Tamsāre "Aizpekļu jaunais velns" —advokāts
• V. Majakovskis "Pirts" — Izaks Belvedonskis
• E. de Filipo "Filumena Marturano" — Alfreds Amaroso
• M. Gorkijs "Jegors Buličevs un citi"
• H. Ibsens "Pērs Gints" — Huku
• B. Brehts "Kuražas māte un viņas bērni" — Obersts
• J. V. fon Gēte "Fausts" — Mefistofelis
• N. Gogolis "Ārprātīgā piezīmes" —Popriščins
• A. Čehovs "Trīs māsas" — Čebutikins
• V. Šukšins "Enerģiskie ļaudis" — Aristarhs Kuzjkins
• A. H. Tamsāre "Zeme un mīlestība" ("Tiesa un taisnība")
• V. Šekspīrs "Hamlets" — Polonijs
• Ž. Verns "80 dienās apkārt zemeslodei" — Paspartū
• V. Šekspīrs "Hamlets" — Klaudijs
• Ž. Anuijs "Antigone" — Kreons
• A. Čehovs "Ķiršu dārzs" — Firss

Jiri Jervets tēlojis lomas vairāk kā 50 kinofilmās, TV filmās un seriālos. Pazīstamākās no tām:

• "Klusā sezona" (1968),
• Hullumeelsus (1969),
• "Karalis Līrs" (1971),
• Комитет девятнадцати (1971),
• "Solāris" (1972),
• Авария (1974),
• '"Viesnīca "Pie bojā gājušā alpīnista"' (1979),
• Михайло Ломоносов (TV seriāla divās sērijās, 1984),
• Филипп Траум (TV filma, 1989),
• Часовщик и курица (TV filma, 1989),
• Тайна королевы Анны или Мушкетёры тридцать лет спустя (1993).

Goda nosaukumi un apbalvojumi

• Igaunijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1964)
• Igaunijas PSR Tautas mākslinieks (1969)
• PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1975)
• PSRS Valsts prēmijas laureāts (1981)
• Igaunijas prēmija kultūras jomā (1996, pēcnāves)
• Darba Sarkanā Karoga ordenis (1971)
• Tautu Draudzības ordenis (1979)

Saņēmis arī dažādas medaļas un citus apbalvojumus.