Jēkabs Voldemārs Timma

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
00.00.1896
Miršanas datums:
25.10.1915
Mūža garums:
19
Dienas kopš dzimšanas:
47197
Gadi kopš dzimšanas:
129
Dienas kopš miršanas:
39960
Gadi kopš miršanas:
109
Papildu vārdi:
Jēkabs Voldemārs Timma Jāņa dēls
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Strēlnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Brāļu kapi

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 2. rota

Apbalvots:

  • 12.10.1915, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 396152

Papildus informācija:

TIMMA Jēkabs Voldemārs Jāņa d. Rīgas sīkpilsonis, kritis 1915.12 (25).10. sadursmē pie Kraslovskiem Tīreļpurvā, viens no pirmajiem trijiem kritušajiem latviešu strēlniekiem, apglabāts Rīgas Brāļu kapos, apbalvots pēc nāves

***

Jēkabs Voldemārs Timma dzimis Rīgā trīs bērnu ģimenē Biķerniekos, strādājis kādā no Rīgas fabrikām.

1915. gada vasarā, Pirmajam pasaules karam sasniedzot Latvijas teritoriju, Timma pieredz Kurzemes bēgļu ierašanos Rīgā.

Kad 1915. gada augusta sākumā tiek uzsākta strēlnieku bataljonu formēšana, Timma brīvprātīgi piesakās un jau 18. augustā dodas uz apmācībām topošā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rindās Mīlgrāvī.

1915. gada 8. septembrī viņš raksta vēstuli krustmātei:

“Mīlgrāvī, 1915. g. 8. septembrī.

Sveika tante!

Vēl mēs atrodamies Mīlgrāvī, Cīzes kuģu būvētavā. Jūtos labi; vispār jāsaka, ka līdz šim man ir gājis diezgan labi, redzēsim, kā ies uz priekšu. Liekas, ka drīz mūsu bataljonam būs Mīlgrāvi jāatstāj, jo prūši mūs pārāk bieži apciemo. Katru reizi, kad viņu aeroplāni šeit atlido, tie nosviež bumbas. Svētdien mūsu pagalmā nometa 5 bumbas, no kurām mēs gan necietām. Svētdien, 14. septembrī, mēs dabūsim drēbes, un 15. septembrī laikam iesvētīsim savu karogu. Tagad mūs dūšīgi apmāca no agra rīta līdz vēlam vakaram, tāpēc domājam, ka drīz mūs sūtīs uz pozicijām. Esam jau arī diezgan labi apmācīti. Uz kurieni mūs sūtīs, to nesaka, tas paliek noslēpums. Citādi gan mums visu izskaidro un izstāsta. Būsim mēs labi apbruņoti, pašiem mums būšot arī sava kavalērija, artilērija v. t. t. Uz rotu mums ir 6 ložmetēji, 4 lielgabali un, protams, arī lielgabalnieki. Mūsu bataljona komandieris ir latvietis, liels latviešu tautas aizstāvis, Viņš ļoti rūpējas par mums, lai mēs būtu labi apbruņoti un tiktu kārtīgi apmācīti. Komandieris mums turēja runu un teica, ka visiem mums esot jābūt ļoti dūšīgiem un varonīgiem, dzīvi lai prūšu rokās mēs nedodoties, jo mums kā brīvprātīgiem draudot šausmīga nāve. Prūši uz mums zobus vien griežot.

Dzīvojiet sveiki, man nav laika visu tik sīki aprakstīt, kā pienākas. Kad pārnāku mājās no apmācībām, esmu vairāk kā nostrādājies. Drīz mēs iesim cīņā par savu tēviju un brīvību, cīņā pret barbariem. Vai vinnēsim, vai paspēlēsim, to nezinām. Un ja mēs arī cīņu zaudētu, dzīvus mūs prūši rokā nedabūs un mūsu dzimtenē tie varēs ienākt tikai pār mūsu līķiem, asins peļķēm un gruvešu kaudzēm. Tad jums dzīvajiem būs ko pieminēt mūsu cīņas. Paliekiet visi mīļi sveicināti, sveicini no manis brāli un māsiņu. Kas zin, varbūt, ka mēs vairs nesatiksimies.

Jūsu Voldemārs.

Timmu ieskaita bataljona 3. rotā, ko komandē virsleitnants Dardzāns, un novieto pozīcijās Tīreļpurvā pie Kraslovsku mājām.

Tur 1915. gada 25. oktobrī 2. un 3. rota gūst pirmās ugunskristības - vācu spēki trīsreiz uzbrūk pozīcijai, taču tiek padzīti, zaudējot vairākus kritušos, tostarp vienu virsnieku.

Pirmajā latviešu strēlnieku sadursmē ar ienaidnieku ir arī zaudējumi, 6 strēlnieki tiek ievainoti, 3 pazūd bez vēsts un ir arī pirmie 3 kritušie.

Strēlnieka Jēkaba Voldemāra Timmas krūtis caurubj sprāgstošā lode un līdz ar Jāni Gavenas un Andreju Stūri viņš krīt kaujā pie Kraslovsku mājām 1915. gada 25. oktobrī.

Avoti: wikipedia.org, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        Birkas