Autors divām populārzinātniskām grāmatām «Zvaigžņotā debess» I un II (astronomiskie kalendāri 1937. un 1938. gadam). Latvijas Universitātē ieguvis matemātikas maģistra grādu un strādājis LU Astronomiskajā observatorijā par asistentu. Franču licejā no 1937. līdz 1940. gadam mācījis matemātiku, fiziku un kosmogrāfiju. Periodiskajā presē un žurnālos iespiesti ap 25 dažādi viņa apcerējumi par astronomijas jautājumiem. Vienīgā zināmā J.Videnieka zinātniskā publikācija (6 lpp.) izdota (1943) Universitātes zinātnisko rakstu sērijā.

Brīvprātīgi pieteicies pirmajās policijas vienībās, viņš nonāk Latviešu leģiona 19. divīzijā, ievainots, krīt gūstā un pēc piecu gadu izsūtījuma bez tiesībām apmesties Rīgā atgriežas dzimtenē skolas, bet ne vairs Universitātes darbā. J.Videnieka mūžs beidzās agri un traģiski , dodoties nāvē 1964. gada 1. martā. Viņa kapakmenī Jaundubultu kapsētā iekalti paša atstātie vārdi:

«Dzīvos aicinu cerību pilniem par rītdienu stāvēt un ļaudīs nest gaismu, lai tauta augtu.».

Avots: Laiks, 25.04.1964

          www.lu.lv