Mācījies Valtaiķu draudzes skolā no 1882. gada līdz 1884. gadam. 1889. gadā ieguvis skolotāja tiesības. Strādājis par skolotāju Nīcas pagastskolā no 1889. gada līdz 1896. gadam. No 1902. gada dzīvojis Rīgā, strādājis dažādos laikrakstos. Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Krievijā, 1918. gadā atgriezies Latvijā. Bijis Valkā izdotā laikraksta "Tautas Balss" redaktors, no  1919. gada līdz 1931. gadam laikraksta "Valdības Vēstnesis" redakcijas loceklis un līdzredaktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni IV šķira 1926. gadā.

Darbi:

• Janševskis J. Pagātnes pausmas un tagadnes jausmas.[Krājums].- Rīga, 1890.
• Janševskis J. Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās. [Stāsti].- Rīga, 1897, 1979.
• Janševskis J. Varkaļa pagasta skolotājs. - Rīga, 1898.
• Janševskis J. Bārenīte.- Rīga, 1899. Janševskis J. Dzimtene. Romāns.- Rīga, 1921- 25, 1986.
• Janševskis J. Bandavā. Romāns.- Rīga, 1928, 1983. Janševskis J. Mežvidus ļaudis. Romāns. -Rīga, 1929, 1981.
• Janševskis J. Kopoti raksti. 1-12. s.- Rīga, 1933. Janševskis J. Līgava. Mīlestības romāns. 1- 4. gr. -Mineapole, 1968- 1970. Atdzejojis: H. Heine. Dzejas.- 1900.

Avots: LNB

***

Naktī uz sestdienu, atgriežoties no operas izrādes, savā dzīvoklī Kandavas ielā Nr. 1, pēkšņi saslima un zaudēja samaņu pazīstamais rakstnieks un «Valdības Vēstneša» otrs redaktors Jēkabs Janševskis. Saslimušo ārstēja Dr. Špringenfelds un ar iešļircinājumiem centās uzturēt slimnieka sirds darbību. Vēlāk ārstēšanu uzņēmis Dr. A.Steinhards. Slimnieks visu laiku atradies nesamaņā, kaut gan brīžiem viņa sirds darbība uzlabojusies, tomēr cerību uz izveseļošanos bijis maz. Vakar pīkst. 13 Janševskis, nenākot pie samaņas miris no asins izplūduma smadzenēs. Kā mums Dr. Steinhards paskaidroja, pielietotie līdzekļi vairs neko nelīdzējuši un Jēkabs Janševskis pēc rosīga mūža slēdzis savas acis.
Jēkabs Janševskis dzimis 1865. gada 16. februārī Kurzemē, Nīgrandas muižas kalpu mājās. Ģimenē bijuši 6 bērni, 5 miruši, bet dzīvajos palicis jaunākais Jēkabs. Jau bērnībā Jēkabs mīlējis grāmatas, kādēļ vecāki nolēmuši to sūtīt skolās. Skolu gaitas sākušas Valtaiķu mācītāja skolā, pēc tam Liepājā, kur Janševskis ieguva skolotāja tiesības. Liepājā sācis darboties žurnālistikā. 1889.gadā aizgājis uz Nīcu par skolotāju un tur sabijis līdz 1896. gadam. No turienes aizejot, galīgi piegriezies žurnālistikai, darbodamies Fr. Veinberga «Rīgas Avīzē» un kopš pēdējā gadu desmita kā «Valdības Vēstneša» otrais redaktors.
Pirmais Janševska atsevišķā grāmatā publicētais darbs ir dzeju krājums «Pagātnes pausmas un nākotnes jausmas» (1890. g. Jelgavā), bez tam periodikā izkaisīti viņa stāsti. Janševska rakstnieka darbība galvenākārtā  izvērtusies ar mūsu valsts nodibināšanos. 1922. g. iznāca viņa lielā romāna "Dzimtene" I dala, tai sekoja pārējās daļas, vēlāk lielie romāni «Bandava». «Mežvidu ļaudis» un c.
Jēkaba Janševska jaunība pagājusi grūtā censoņa cīņā par labāku nākotni. Ikdienas darbs deva maz brīva laika, tā kā literatūrai atlikās maz laika. Jau kā sirmgalvis Janševskis mēģināja aizgūtnēm panākt nokavēto. Viņš sniedza daudz un vēl daudz solīja, bet liktenis to vairs nebija lēmis. Mūža mierā ir aizgājis Kursas burtnieks.

Avots: Latvijas kareivis, 22.12.1931

          Atpūta, 1931