Jēkabs Jakovs Seļionovs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
01.10.1890
Miršanas datums:
10.05.1960
Mūža garums:
69
Dienas kopš dzimšanas:
48793
Gadi kopš dzimšanas:
133
Dienas kopš miršanas:
23368
Gadi kopš miršanas:
63
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
Tautība:
 krievs
Kapsēta:
Daugavpils, Grīvas kapi

LKOK nr.3/40

Seļionovs, Jēkabs Jakovs

Leitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

* 1890. g. 1. oktobrī Jēkabmiestā (krievu tautības).

+ 1960. g. 10. maijā.

[Apbedīts Daugavpils Grīvas kapos.]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 10. janvārī starp Viļakas staciju un Tarusu ciemu Latgalē.

Par kauju nopelniem paaugstināts par virsleitnantu.

SEĻIONOVS JAKOVS Lariona dēls

8. Daugavpils kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1890. g. 1. okt. Jēkabpilī, krievs. Zemkopis. 

Krievu armijā iesaukts 1914. g., iedalīts 2. Daugavgrīvas bruņotajā darba bataljonā. 1915. g. martā, kad vācieši pārrāva krievu fronti Prūsijā, nosūtīts uz fronti. Piedalījies kaujās no Klaipēdas līdz Jelgavai. 1915. g. jūl. ievainots kājā, okt. pie Kalnciema ievainots ar šrapneli. Vēlāk iedalīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā kā vecākais unteroficieris. 3 Jura krustu kavalieris. Piedalījies kaujās pie Ķekavas 1916. g. martā, kā arī Ziemassvētku kaujās un cīņās pie Ložmetējkalna, kur atkal ievainots. apbalvots ar Jura krusta I šķiras, paaugstināts par praporščiku. Cīnījies arī pie Ikšķiles un Nītaures, pēc tam no armijas aizgājis. 1919. g. sākumā mobilizēts un kādu laiku dienējis Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūn. Krustpilī, ieskaitīts Ziemeļlatvijas partizānu pulkā. Pēc vasaras kaujām ar lieliniekiem pārcelts uz 5. Cēsu kājnieku pulku, 8. okt. pie Baložu kapiem ievainots. Vēlāk atgriezies partizānu pulkā, no kura saformēta 8. Daugavpils kājnieku pulka velosipēdistu rota ar Seļionovs kā tās komandieri. Piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās, paaugstināts par virsleitnantu. 

1920. g. 10. janv. Latgalē Seļionovs ar nelielu kareivju nodaļu ielauzās ienaidnieka aizmugurē un nogrieza tam atkāpšanās ceļu starp Viļakas staciju un Tarusu sādžu, turklāt sagūstīja lielinieku brigādes komandieri un komisāru; 12. janv. atkal ielauzās ienaidnieka aizmugurē, kur straujā un pārdrošā uzbrukumā saņēma apmēram 100 gūstekņus, kā arī ieguva 2 ložmetējus. 

Atvaļināts 1920. g. 1. nov. Piešķirta jaunsaimn. Kurcuma pag. Upeniekos. Pag. aizsargu nodaļas priekšnieks. 12. Ilūkstes aizsargu pulka 3. rotas komandieris. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1960. g. 10. maijā. Apbedīts Daugavpils Grīvas kapos.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas