Dzimis 1909. gada 20. decembrī Asītes pagasta Iņķēnos, Liepājas apriņķī. Vecāki - māte Anna, tēvs Ernests Uldrihsoni izaudzina trīs dēlus un divas meitas; Jēkabs ir otrs vecākais. Latvijas valsts pirmā patstāvības laika 30-tos gados uzvārdu latviskošanas aicinājumā Uldrihsons savējo pārmaina par Ū d r i s . Jēkabs 1924. gadā pabeidz Asītes 6 klašu pamatskolu, ko vada enerģiskais, mūzikā izglītotais, skolas pārzinis V. Kamerovskis. Viņš vada arī pagasta Izglītības un Jaunatnes biedrības kori un ar tiem piedalās Lejaskurzemes dziesmusvētkos. Kamerovskis spēlē arī vijoli, to māca skolēniem. Tā Jēkabs dedzīgi iesaistās dažādos pagasta sabiedriskos pasākumos. Tuvos kaimiņos pazīstamais Embūtes pagasts ar augstāko vietu Lejaskurzemē. Tur brīvā dabā izrādīta vēsturiskā Raiņa luga Indulis un Ārija; sarīkotas zemnieku dienas ar apkārtējo koru piedalīšanos, ierodoties arī prezidentam Kārlim Ulmanim. Jau pirms obligātā karadienesta, ko nokalpo Pirmajā Liepājas kājnieku pulkā, Jēkabs ir pagasta darbveža palīgs. 1934. gadā nodibina ģimenes dzīvi ar Vecpils pagasta skolotāju Lidiju Brekteri. Ģimene sakuplo ar dēliem Andri, Druvi un Jāni (miris). Esot pilnīgi pagasta rakstveža darbā, Jēkabs jo plaši iesaistās sabiedriskajās rosmēs: vada kori, pētī sava novada tautastērpus kora vajadzībām, piedalās dziesmudienās Durbē, Liepājā, devītajos vispārējos dziesmusvētkos Rīgā 1938. gadā. Vecpils pagastā pastāv arī aizsargu pūtēju orķestris J. Mīlgrāvja vadībā, ko pēc laika uztic Jēkaba Ūdra rokai. Otra pasaules kara laikā ar ģimeni dodas bēgļu gaitās un nonāk franču pārvaldītajā Vācijas joslā, kur kopā ar korvadoni Jāni Dūmiņu vada kuplo Rotveilas jaukto kori un sarīko mazus dziesmusvētkus. Bēgļu nometņu pastāvēšanai sairstot, izceļo uz Ameriku un 1951. gadā apmetas uz dzīvi Klīvlendā, Ohaijo (Ohio) pavalstī, nodibina Latviešu biedrības jauktu kori, jo plaši iesaistās sabiedrisko organizāciju darbā: ir triju Klīvlendā sarīkoto Amerikas latviešu vispārējo dziesmusvētku Mūzikas nozares vadītājs (1963., 1968. un 1973. g.), Amerikas latviešu koru apvienībā (LKA) ir darba biroja vadītājs, kopā ar DV organizāciju apgādā koriem jauktu, vīru un sieviešu koru dziesmu krājumus, kā arī sadarbojas ar Kanādas latviešu Dziesmusvētku biedrību un apgādā kora dziesmu krājumu Dziedot augu, plaši iesaistās Garezera dziesmudienu sarīkošanā un vada kopkori. Jēkabs Ūdris sabiedriskajos darbos izceļas ar pienākuma apziņu, precizitāti, noteiktību. Klīvlendas latviešu sabiedrībā ir ev.-lut. draudzes priekšnieks, darbojas DV organizācijā, Latviešu biedrībā un vēl citos sabiedriskos pasākumos. Ar kori piedalās daudzos sarīkojumos, dziesmudienās, dziesmusvētkos, dod patstāvīgus gadskārtējos koncertus, koncertē citos latviešu novados Amerikā un arī Kanādā. Dienišķo maizi pelnīja alumīnija rūpniecībā. Darbīgā mūža pavediens Jēkabam Ūdrim pārtrūkst 1996. gada 9. aprīlī. Viņš apglabāts Klīvlendas Sunset kapsētas latviešu nodalījumā. Viņa dēli ar panākumiem staigā tēva pēdās.

Avots: Latvju mūzika, 01.01.1997