Dzimis 1881. g. 2. martā Nīcas pag. lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Miķelis, māte Maiga, dz. Bumbule. Latvietis, luterticīgs.

1894. g. beidzis pagastskolu. 1894.–1900. g. rakstveža palīgs Nīcas pag. valdē, pēc tam rakstvedis policijas iestādēs un slimnīcas kantorī Liepājā. No 1905. g. janv. aptuveni piecus gadus kancelejas ierēdnis Liepājas apgabaltiesas prokuratūrā. 1912. g. izturējis privātadvokāta pārbaudījumu Jēkabpilī.

1912.–1915. g. apr. privātadvokāts Liepājā, vienlaikus darbojies arī kā zvērināta advokāta palīgs.

1. pasaules kara vācu okupācijas laikā atgriezies dzimtajā pag. un nodarbojies ar lauksaimniecību.

No 1918. g. 11. dec. Liepājas apgabaltiesas sekretārs. 1919. g. febr. brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), Liepājas jaunformējamo spēku rindās.

No 1919. g. 13. sept. Kuldīgas iecirkņa miertiesnesis.

1920. g. 27. jūl. piekomandēts Liepājas apgabaltiesas nodaļu sastāva papildināšanai.

1921. g. 3. martā atbrīvots no amata sakarā ar iecelšanu par Liepājas pilsētas galvu (ievēlēts no Pilsoniskā bloka saraksta). Pilsētas galvas amatā bijis septiņus mēnešus, atbrīvots Neatkarības kara laikā iegūtā ievainojuma dēļ.

No 1921. g. 13. sept. Liepājas apgabaltiesas loceklis, Reģistrācijas nodaļas vadītājs.

1923. g. sept.–dec. apgabaltiesas priekšsēdētāja biedra v. i. (atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

No 1926. g. 5. febr. notārs Kuldīgā. 1919.–25. g. Darba partijas biedrs, 1930.–34. g. Jaunsaimnieku partijas biedrs. 1931. g. ievēlēts par Kuldīgas pilsētas domes locekli.

Bijis Juristu biedrības sekretārs, darbojies Liepājas sporta biedrībā “Olimpija”. 1935. g. aug. tieslietu ministrs H. Apsītis iecēlis par Kuldīgas Vācu krājkases valdes priekšsēdētāju (pēc līdzšinējās valdes locekļu atcelšanas no amatiem).

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 13. dec. atbrīvots no amata un 20. dec. iecelts par Kuldīgas valsts notariālā kantora valsts notāru.

Vācu okupācijas laikā dzīvojis savā īpašumā Kurmāles pag. Ērgļos. 1941. g. 19. dec. iecelts par notāru Kuldīgā (darbību uzsācis 1942. g. 20. janv.). No 1942. g. marta arī Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Lauksaimniecības ģenerāldirekcijas Zemkopības departamenta pludināšanas nozares Kuldīgas nodaļas grāmatvedis. 1943. g. 2. sept. atstādināts no amatu pienākumu pildīšanas, 1944. g. 8. janv. atbrīvots no notāra amata.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas strādājis par traktoristu.

Miris 1951. g. 9. maijā Kuldīgā.

Neprecējies.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz.

A. LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 61., 62. l.; LN; novadpētnieces Ainas Sļisarenko sniegtās ziņas.

No Liepājas apgabaltiesas kopējās sēdes protokola 1918. g. 17. dec.: “1) Kā iekārtot Liepājas apgabala tiesas kanceleju, vai dalīt viņu uz civilo un kriminālo, kā tas agrāk krievu laikos bija, jeb atstāt viņu tādu, kāda viņa bija vācu okupācijas laikā. Pārrunājot pirmo punktu, apspriede nolemj, ka Liepājas apgabala tiesas kanceleja atstājama tādā pašā stāvoklī, kādā viņa bija pa vācu okupācijas laiku, uzaicinot par  kancelejas vadītāju privātadvokātu Cinceli.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 61. l., 14. lp.).

No J. Cinceļa 1942. g. 18. apr. rakstītās autobiogrāfijas: “Kā zemnieka dēlam man bija vēlēšanās iegūt sev kādu lauku īpašumu. Tāpēc 1926. gadā, uz manu lūgumu, mani iecēla par notāru Kuldīgā. Pēc dažiem gadiem es ieguvu Kuldīgas tuvumā 11 ha lielu zemes gabalu, kuru apbūvēju un apsaimniekoju pats līdz šim un arī vēl tagad. Tātad darbojos kā notārs Kuldīgā jau no 1926. gada. 1940. g. decembrī Boļševiku valdība uzteica visiem notāriem amatus. Jau biju uzsācis likvidēties, kad nejauši saņēmu priekšrakstu izpildīt Kuldīgas valsts notariālā kantora notāra amatu. Šis priekšraksts gribot vai negribot bija jāpieņem izpildīšanai.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 61. l., 248. lp.)