Ārsts, literāts.

Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Ārsts Jelgavā.

Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks 1884 - 1887. Laikraksta "Tēvija" redaktors 1888 - 1887.

Jelgavā bija nodibinājusies Latviešu biedrība (1881.), kas daudzējādā ziņā gribēja ne mazāk rosīgi rīkoties kā Rīgas māmuļa; ko pati Jelgava nedeva garīgā ziņā, to deva garīgi modrā apkārtne ar rosīgiem Zemgales lauksaimniekiem. Pārsirgusi bērnu masalas, kas jāiztur katrai jaunai organizācijai, Latviešu biedrība izgāja uz līdzenāka ceļa. 1884. g. februārī, Vēberam atsakoties, par biedrības priekšnieku ievēlēja Dr. Jēkabu Bulli.
Studējis Tērbatā un Kijevā, Bullis jau jaunībā bija nodarbojies ar rakstniecību. Stāvot biedrības priekšgalā, viņam laikraksts bija nepieciešams. Dr. J. Bullis ievadīja sarunas ar „Tēvijas" izdevēju R. Bušu un ieguva izdošanas tiesības. Tā „Tēvija" pārgāja 1885. g. beigās uz Jelgavu, palikdama ilgus gadus par Zemgales vadošo laikrakstu. Jau 1886. g, 1. janv. iznāca jaunā redakcijā „Tēvijas" pirmais nu-murs, un tā tas turpinājās reizi nedēļā visu 1886. gadu.
„Tēvijas" izdošana redaktoram tomēr bija varoņa darbs. Nerunājot nemaz par naudas upuriem (abonementu skaits pamazām pieauga) , Dr. J. Bullis bija grūti slims ar diloni. Un tomēr — arī šādā stāvoklī tam bieži vajadzēja vienam pašam pierakstīt visu lapu. Viņa tuvākais palīgs bija skol.J. Šifers, vēlāk grāmatu tirgotājs Jelgavā. Dr. J. Bullis bija diezgan izveicīgs redaktors. Viņš drīz vien ieguva savai lapai vienu otru pazīstamu līdzstrādnieku (piem., Ansi Bandreviču, Bertramu Kārli Alksni Zunduli, Esenberģu Jāni un c.) un noorganizēja teicamu korespondentu tīklu Zemgalē bez tik daudz krieviskās orientācijas. Visumā „Tēvija" tuvi pieslienas „Balt. Vēstnesim" un „Balsij", tikai ar liberālāku tendenci, šinī ziņa jau saskaņodamās ar otru latviešu dienas avīzi „Dienas Lapu", kas 1886. g. rudenī Rīgā uzsāka savas gaitas. Kad Rīgā pēc Ādolfa Alunāna aiziešanas sākās kampaņa pret Rodi-Ebeliņu kā latviešu teātra vadītāju, raksturīgi, ka „Tēvijai" bija jādod rīdziniekiem savas slejas šīs cīņas izcīnīšanai.
Zinātne, ne politika bija Dr. J.Buļļa stiprā puse. Veselu gadu, kamēr „Tēvija" kārtīgi iznāca, tā sniedza ļoti daudz rakstu par veselības kopšanu, kas plūduši no Buļļa spalvas. Arī latviešu nacionālās kultūras jautājumiem „Tēvija" piegrieza vērību.
Bet ar Dr. J. Buļļa veselību gāja strauji uz leju. 1887. g. „Tēvija" vairs iznāca tikai kādu pusgadu. Redaktors arvienu grasījās braukt veseļoties. 1887.gadā Bullis atteicās no Jelgavas latviešu biedrības priekšnieka amata. Septembrī viņš sēdās vilcienā un tiešām brauca ārstēties. Bet jau dzelzceļa vilcienā, tuvojoties Daugavpilij, zaudēja samaņu. Bija jābrauc atpakaļ uz Jelgavu, kur nomira 8. oktobrī un tur arī apglabāts.

Avots: Jaunākās ziņas, 08.10.1937