12. oktobrī pl. 20, savā dzīvoklī, Rēzeknes stacijā, pēc ilgākas slimošanas ar iekšēju kaiti, no policijas saimes šķīrās uz mūžu dzelzceļa policijas Daugavpils iecirkņa pirmās šķiras uzraugs Jēkabs Auzers.
Viņš dzimis 1880. g. 29. septembrī, Kuldīgas apriņķī, Lutriņu pagastā, kā zemtura dēls. 1907. g. nobeidzis Saldus pilsētas skolu un strādājis tēva lauksaimniecībā. 1909.g. iesaukts kara dienestā bij. Krievijas armijā. Kazaņas kara hospitālī nobeidzis med. feldšeru kursus un dienējis kā feldšers līdz 1914. gadam. No kara dienesta atsvabināts, iestājies par feldšeru Rīgas 2. pils. slimnīcā, bet sākoties pasaules karam, 1914.g. augustā mobilizēts un iedalīts kā feldšers 5. vezumnieku transportā, kur dienējis līdz 1917. g. decembrim. No 1918. g. darbojies kā feldšers Smoļenskas slimnīcā, no kurienes 1921. g. pārbraucis Latvijā. Pēc dažu mēnešu dienesta par med. feldšeru 7. Siguldas kājn. pulkā, 1922. g. 15.maijā iestājies policijas dienestā par vecāko policijas kārtībnieku Rēzeknē, ar 1923. g. 1. jūniju iecelts turpat par dzelzceļu policijas 2. šķ. uzraugu un ar 1925. g. 1. novembri paaugstināts 1. šķ. uzrauga amatā, ko ieņēma līdz šim. Šī gada aprīlī Policijas skolā nobeidza uzraugu kursu.
Auzeru izvadīja pēdējā gaitā sestdien 15. oktobrī no Rēzeknes, Lutera baznīcas un apglabāja Luterāņu kapos, piedaloties bijušai priekšniecībai, darba biedriem un daudz citiem pavadītājiem. Atstāj sērojam sievu un dēlu.

Avots: Policija, 1938