Jēkabs Andersons
- Dzimšanas datums:
- 09.10.1892
- Miršanas datums:
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48039
- Gadi kopš dzimšanas:
- 131
- Papildu vārdi:
- Jēkabs Andersons Jura dēls
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Jefreitors
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.
Dienējis: 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons (pulks) kājnieku izlūku komanda
Apbalvots:
- 29.12.1915, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 498410
- 23.12.1916, Svētā Jura 3. šķiras krusts, Nr. 168360
Papildus informācija:
ANDERSONS Jēkabs Jura d. dzimis 1892.09.10., burtlicis no Jelgavas, brīvprātīgais 1915.30.07. Pulka uzbrukuma laikā kreisajā flangā fiksēja vācu ložmetēju, tā apkalpi iznīcināja ar rokasgranātām un durkli, ieroci ieguva kā trofeju-J3K. Kā izlūkpatruļas komandieris savlaicīgi fiksēja vācu uzbrukumu-J4K. Kritis kaujā Tīreļpurvā 1917.12.-16.01.
Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.