Jāzeps Eisaks kļuva bārenis 4 gadu vecumā, dzimis, audzis Vaivados pie Ezerniekiem, bet kara laikā tika aizdzīts kalpot Vācijā. No Vācijas atgriezās kājām un pēc dienesta jūras spēkos nonāca Kurļinovas sādžā, kur apprecēja 11 gadus vecāku atraitni Valentīnu Pavlovsku (kura apglabāta Cesvaines baznīcas kapos). Abiem dzima 2 bērni Antons un Juzefa. Jāzeps bijis inteliģents, bet vardarbīgs pret savu ģimeni, tāpēc bērni mājas agrā jaunībā pameta. Taču cilvēcīgā puse izpaudās, kad Jāzeps devās uz Ukrainu, kur no drošas nāves slimnīcā izglāba savas meitas dēlu Sergeju, pārveda to uz Kurļinovu, izārstēja un audzināja kā labs opis. Jāzeps mira no sirds mazspējas.