Jāns Nebokats bija igauņu pedagogs, literāts, grāmatu iespiedējs.

Dzimis Kūdā Igaunijā.

1864.gada –1867.gadam mācījies Kūdas skolotāju seminārā.

1867.gada –1870.gadam un 1878.gada –1882.gadam bija semināra pedagogs.

1871.gada kopā ar Opermani iecerējis dibināt spiestuvi, taču, nodomu nerealizējis, devies uz Sibīriju.

No 1882.gada dzīvojis Rīgā.

No 1882.gada – 1891.gadam igauņu avīzes “Kündja” redaktors, pēc tam līdz mūža beigām tulks Vidzemes Landrātu kolēģijā.

Uzrakstījis virkni vēstures, reliģijas, valodniecības u.c. nozaru grāmatu un rakstu. Ieviesis jauno ortogrāfiju igauņu gramatikā. Kopā ar Konceviču un M. Kaudzīti sastādījis pirmo latviešu–igauņu vārdnīcu “Sistemātiski sakārtota vācu-latviešu-krievu-igauņu vārdnīca” (1885).

1896.gadā kopā ar Bolcu lūdzis atļauju atvērt tipogrāfiju, taču saņēmis atļauju viens pats, jo Bolcam atļauja liegta.

1897.gadā saņēmis atļauju tipogrāfiju un burtu lietuvi pārcelt no Jēkaba ielas 24 uz Jaunielu 24, taču atļauju nav izmantojis.

1898.gadā kopā ar J. Apsīti, Grenctālu, Kalniņu un K. Lēmani no jauna lūdzis atļauju atvērt tipogrāfiju “J. Nebocat&Co” Jaunielā 24.

1898.gada –1899.gadam bijis tipogrāfijas vadītājs (vai īpašnieks), pēc tam  izstājies.

1899.gadā.kompanjoni ieguvuši atļauju spiestuves “Gutenberg” dibināšanai uz iepriekšējās spiestuves tehniskās bāzes.

1898. gada –1899. gadam  “J. Nebocat&Co” laisti klajā 11 iespieddarbi latviešu valodā.

Miris Rīgā.

Avots: Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”