Jans Lukasevičs (poļu: Jan Łukasiewicz, dzimis 1878. gada 21. decembrī, miris 1956. gada 13. februārī) bija Ukrainā dzimis poļu matemātiķis, loģiķis un filozofs. Devis būtisku ieguldījumu matemātiskās loģikas un analītikās filozofijas attīstībā. Viens no Ļvovas-Varšavas loģiskās skolas redzamākajiem pārstāvjiem.

Dzimis Ļvovā, Austroungārijā, poļu izcelsmes austriešu armijas kapteiņa ģimenē. Studēja filozofiju un matemātiku Ļvovas Universitātē, kur bija Kazimeža Tvardovska skolnieks. Papildinājies Berlīnē un Luvēnā. Līdz 1915. gadam strādāja par pasniedzēju Ļvovas Universitātē, vēlāk pārgāja uz jaunatvērto Varšavas Universitāti. No 1919. līdz 1920. gadam bija izglītības ministrs Polijas valdībā. Pasniedza Varšavas Universitātē līdz 1939. gadam, kad vācu okupācijas iestādes universitāti slēdza. Kara laikā darbojās poļu pagrīdes mācību iestādēs. 1944. gada vasarā, cerēdams izceļot uz Šveici, pārcēlās uz Vāciju. Pēc kara emigrēja uz Īriju, kur miris.