Jans Amoss Komenskis (čehu: Jan Amos Komenský, vācu: Johann Amos Comenius, latīņu: Iohannes Amos Comenius; dzimis 1592. gada 28. martā, miris 1670. gada 15. novembrī) bija Morāvijā dzimis pedagogs un rakstnieks. Tiek uzskatīts par mūsdienu pedagoģijas zinātnes pamatlicēju. Būdams protestants - Bohēmijas brāļu bīskaps, kontrreformācijas laikā bija spiest emigrēt un mūža atlikušo daļu dzīvoja dažādās Eiropas valstīs.

Ir trīs Morāvijas vietas, kas pretendē uz Jana Komenska dzimtās vietas nosaukumu - Komņa (Komňa), Nivnice (Nivnice) un Uherski Broda (Uherský Brod). Mācījies Pšešovā, Herbornā un Heidelbergā.

24 gadu vecumā kļuva par mācītāju un, sākoties kontrreformācijai, devās trimdā. Apmetās Lešno, Polijā un tur nodibināja ģimnāziju. Vēlāk dzīvoja Zviedrijā karalienes Kristīnes un viņas kanclera Aksela Oksenšjernas aizbildniecībā. No 1642. līdz 1648. gadam dzīvoja Elbingā, Karaļa Prūsijā, pēc tam - Anglijā. Transilvānijas prinča Ģerģs Rākoci atraitne uzaicināja Komenski uz Ungāriju, kur Šārošpatakā viņš nodibināja un vadīja skolu. Šeit viņš sarakstīja dažus savus nozīmīgākos darbus.

Vēlāk atgriezās Lešno. Otrā Ziemeļu kara laikā deklarēja atbalstu zviedriem, tāpēc 1656. gadā poļu nemiernieki nodedzināja Komenska skolu, spiestuvi un arhīvu. Pats Komenskis pārcēlās uz Amsterdamu, kur 1670. gadā mira. Neskaidru iemeslu dēļ apglabāts Nārdenā.

XIX gadsimtā, čehu nacionālās atmodas laikā, Komenskis kļuva par vienu no čehu tautas simboliem. 28. marts, Komenska dzimšanas diena, Čehijā un Slovākijā tiek atzīmēta kā Skolotāju diena. UNESCO nodibinājis prestižo Komenska medaļu, kuru piešķir par izciliem sasniegumiem pedagoģijā. 1919. gadā dibinātā Komenska universitāte Bratislavā ir pirmā universitāte ar mācībām slovāku valodā. Komenska vārdā nosaukta Eiropas Komisijas izglītības programma Comenius.

1992. gadā izdevniecība "Zvaigzne" publicējusi J. Komenska darbu "Lielā didaktika".