Jānis Zobens

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
05.12.1803
Miršanas datums:
00.09.1831
Papildu vārdi:
Frīdrihs
Kategorijas:
Filozofs, Teologs, Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Jānis Frīdrihs Zobens dzimis 1803.gada 5.decembrī (23.novembrī pēc vecā stila) Koknesē,kur viņa tēvs bijis krodznieks,bet vēlāk nomājis Vietalvas muižu. 

Mazajam Jānim vecāki jau mājās devuši vācisku izglītību, un kad tas jau labi piesavinājies vācu valodu un nepieciešamās zināšanas, to nodevuši Rīgas domskolā. Trijos gados viņš šo skolu pabeidzis un pārgājis uz Tērbatu, kur apmeklējis virsskolotāja Hachfeldta privāto skolu un vēlāk ģimnāziju. Ģimnāzijā Zobenam radusies tieksme visas savas spējas un visu savu dzīvi veltīt zinātnēm.

Pēc trim, ģimnāzijā pavadītiem gadiem, 1823.g. pirmā semestrī viņš iestājās Tērbatas universitātē, kur, izpildot tēva vēlēšanos, pierakstās tiesību zinātņu fakultātē. Tiesību zinātnes nav interesējušas Zobenu, kam prāts vairāk nesies uz dievvārdniecību. Tamdēļ pirmajā pusgadā viņš sācis nodarboties ar matemātiku un dabas zinātnēm un nodevies tām arī tad, kad ar vecāku piekrišanu pārgājis teoloģijas fakultātē. 

Nekādi šķēršļi Zobenu nespējuši kavēt nodoties saviem iemīļotiem priekšmetiem. Lai iegūtu Laplasa „Mēcanique cēleste", Zobens krājis un taupījis naudu vairākus mēnešus, pārtikdams vienīgi ar sausu maizi. Savas tiešās studijas Zobens tomēr neaizmirsis un klausījies ari filoloģijas un filozofijas lekcijas.

1826. g. viņš nodomājis studijas beigt un pēc tam Berlīnē un Parīzē nodoties dabas zinātnēm. Sevišķi apstākļi viņu kavējuši Berlīnē nodoties dabas zinātnēm, bet totiesu tas atkal papildinājies teoloģijā un filoloģijā.Blakus studijām Zobens mācījies valodas.Itāļu, spāņu un angļu klasiķus viņš lasījis oriģinālā un studējis labākos vācu dzejniekus. Atpūtu un baudu Zobenam sagādājis teātris. 

Berlīnē Zobens pavadījis pusotru gadu; pēc tam apceļojis lielāko daļu Vācijas, Šveici un Itāliju. Itālijā nodzīvojis četrus mēnešus, pie tam sešas nedēļas pavadīdams tieši Romā. 

1828. g. Zobens atgriežas dzimtenē un nākošajā gadā pabeidz studijas Tērbatas universitātē, iegūdams graduēta teoloģijas studenta tiesības. Pēc tam iztur kandidāta eksāmenu Vidzemes konsistorijā, bet mācītāja vietu tomēr nepieņem.

Drīz atkal viņš atgriežas ūniversitātē un iegūt filozofijas kandidāta grādu, bet 1830. g. 
vasarā Rīgas ģimnāzijā noliek matēmatikas virsskolotāja eksāmenus. Turpat Zobens arī iestājās kā matemātikas un fizikas virsskolotājs. 

Uz Rīgu Zobens atnācis jau nevesels. Plaušu iekaisums pēc ilgām ciešanām to drīz vien novedis kapā: 

1831. g. 26.augustā (pēc vecā stila) viņš slēdzis acis uz mūžu.

Zobena piemiņai 14. sept.(pēc vecā stila) ģimnāzijas aulā sarīkots piemiņas akts, kurā pat ieradies Tērbatas mācības apgabala kurators-ģenerālgubernātors grāfs Pālens. Aktu ievadījuši ar virsmācītāja Dr. Grāves Zobena piemiņai sadzejoto kantāti, kas pieskaņota Riņķa mūzikai. Mācītājs un virsskolotājs Taubenheims devis nelaiķa dzīves un darba apceri, bet Dr. Grāve, nelaiķi raksturojis kā krietnu darba biedri. Skolnieku vārdā runājis kāds augstākās klases (prīmas) audzēknis. Aktu kuplinājušas kora dziesmas. 

Nekrologa beigās autors Zobenu raksturo kā cilvēku un zinātnieku ar pareiziem dzīves uzskatiem un plašām spējām un zināšanām. Pēdējās viņš pratis saprotami pasniegt saviem skolniekiem, kam iedvesis interesi uz zinātnēm. 

Zobena rakstura pamatīpašības bijušas viņa vienkāršība un pieticība, ar kurām viņš ieguvis visur mīlestību un cieņu.

Zobens ir pirmais no mūsu tautas dēliem, kas nevien beidzis divas fakultātes, bet arī sasniedzis izcilu stāvokli citās zinātnes nozarēs un, kā jau norādīts, pārvaldījis vairākas valodas. Arī viņa godināšanas akts norāda uz ta popularitāti Rīgas ģimnāzija, kura Zobens bijis pirmais latviešu tautības skolotājs. 

Avots „Rigasche Stadtblātter" 1831.gada numura atstāstījums 1930.07.01 Jaunības Tekas
A. Melnalksnis 

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas