17. martā  Frankfurtē pie Mainas pārpelnoja inženiera Jāņa Zēgnera mirstīgās paliekas. Viņš nomira pēc smagas ļaundabīga audzēja operācijas 11. martā.
Jānis Zēgners bija smiltenietis un uzauga skolotāja ģimenē. 1943. gadā viņu iesauca Latviešu leģionā un ģenerālis R. Bangerskis viņu drīz aicināja par savu adjutantu un tulku. Pirms tam uzsāktās studijas Zēgners turpināja vēlāk Štutgartes tehniskajā augstskolā. Kā inženieris viņš iesaistījās latviešu vienībās pie amerikāņu armijas un pirms savas nāves darbojās par sakaru virsnieku divīzijas štābā Frankfurtē.
Trimdas latviešos viņš ieguva daudz simpātiju kā Vācijas Latviešu centrālās padomes priekšsēdis un Daugavas Vanagu darbinieks. Viņa izlīdzinātais raksturs un patriotisma dzirksts palīdzēja izveidot nozīmīgus sabiedriskus pasākumus.  Padomju ķengu lapas viņu par to atkārtoti nolamāja. Nāve viņu pārsteidza 54 gadu vecumā.
Atvadu brīdī Frankfurtē no viņa atvadījās latviešu tautas kopības vadītāji, konventa brāļi un prāvs tautiešu pulciņš, kas dzīvo Hesenē.