LKOK nr.3/818

Zālītis, Jānis

Kareivis Cēsu rotā.

* 1897. g. 20. novembrī Mārsnēnu pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 27. jūlijā Maskavā.

Apbalvots par izlūku gājienu un cīņu 1918. g. 26. decembrī aiz Griķu kroga uz Rīgas-Pleskavas šosejas.

1919. g. 22. maijā paaugstināts par leitnantu. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

1940. gadā NKVD apcietināts.

Cēsu rotas kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 20. nov. Mārsnēnu pagastā lauksaimnieka ģimenē. Beidzis L. Ausēja reālskolu Cēsis. 1917-1918. g. studējis RPI Mehānikas nodaļā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec. Cēsīs. Piedalījies pirmajās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē. Vēlāk Studentu rotas rindās cīnījies Kurzemē un Zemgalē, kā arī pie Rīgas. Par kauju nopelniem pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. g. 22, maijā paugst. par leitnantu. Piedalījies arī Latgales atbrīvošanā.

1918. g. 26. dec. apmēram 10 km aiz Griķu kroga uz Rīgas-Pleskavas šosejas Zālītis izturēja sīvu ciņu ar pretinieka apturi un padzina to. Viņa vadīto izlūku darbība aizkavēja lielinieku strauju triecienu Rīgai, sekmēja mūsu spēku organizētu atiešanu uz jaunām aizsardzības pozīcijām. 

1920. g. pārcelts uz Kurzemes artilērijas pulku. 1922. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus. 1923. g. paaugst. par virsleitnantu, 1926. g. par kapteini, baterijas komandieris. 1929. g. pārvietots uz Artilērijas inspektora štābu, gāzlietu speciālists. 1935.-1937 g. Aizsargu štāba priekšnieks. 1937-1940. g. militārais atašejs Latvijas sūtniecībā Maskavā. Apbalv. ar TZO V šķ. 

1940. g. 29. aug. apcietināts. 1941. g. 8. jūl. PSRS Augstākās tiesas kolēģija piesprieda Zālītim nāvessodu. Nošauts Maskavā 1941. g. 27. jūl.

Papildinformācija:

LK 1939(281): Apbalvots ar Viestura ordeņa III šķ.