Jānis Vītols

LKOK nr.3/871

Vītols, Jānis Miķeļa dēls

Kapitāns 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.

* 1876. g. 9. augustā Neretas pagastā.

+ 1952. g. 11. aprīlī Kensington, Lielbritānijā.

[Apbedīts Kensingtonas kapos (Londonā, GB)]

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra Ziemsvētku kaujām pie Ložmetējkalna.

Paaugstināts 1920. g. 4. martā par pulkvedi-leitnantu un 1924. g. 7. aprīlī par pulkvedi.

VĪTOLS JĀNIS Miķeļa dēls

Bij. 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1876. g. 9. aug. Neretas pag. zemkopja ģimenē. Izglītojies Anišku miesta skolā, pēc tam ieguvis brīvprātīgā tiesības Frīdrihshamnas kadetu korpusā Somijā.

Krievu armijā iestājies 1893. g., dienējis Apakšvirsnieku bataljonā Rīgā. 1903. g. beidzis Vladimira karaskolu Pēterburgā, iedalīts 179. Daugavgrīvas kājnieku pulka. Piedalījies krievu-japāņu karā. Pēc tam dienējis 2. Sofijas kājnieku pulkā. 11. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Sasniedzis štabskapitāna pak. 

1. pasaules kara laikā piedalījies kaujās pie Varšavas, Ļubļinas, Mazuru raj. apbalvots ar visiem krievu ordeņiem, Vladimira ordeņa IV šķiras ieskaitot. 

1916. g. aug. pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku. Cīnījies Ziemassvētku kaujās, pie Ložmetējkalna. Par nopelniem šajās kaujās apbalvots ar Jura ordeņa IV šķiras Kauju periodā un arī vēlāk aizvietojis pulka komandieri. 1917. g. aug. izcīnījis kaujas pie Juglas, Nītaures, Mālpils. 1917. g. sept. ieskaitīts ģenerālštāba akadēmijā, paaugstināts par apakšpalkavnieku. 

1916. g. 23. dec. pie Ložmetējkalna Vītols ar savu bataljonu zem spēcīgas apšaudes pārrāva vairākas rindas vācu aizžogu, iekaroja pretinieka pozīciju pirmo līniju un ielauzās 3 km dziļumā ienaidnieka aizmugurē, kur nepārtrauktās cīņās noturējās 3 dienas. Naktī uz 25. dec. pēc savas ierosmes veda savas vienības triecienā pret blakusdaļām uzbrūkošo ienaidnieku, enerģiski vajāja to un nodrošināja mūsu spēku spārnus un aizmuguri.

Beidzis nepilnu kursu Nikolaja ģenerālštāba akadēmijā. 1918. g. aug. izsaukts uz Sarkanās armijas štābu Permā. Pēc īsa dienesta no tā aizgājis. 1919. g. jūl. - dec. dienējis Deņikina armijā, piedalījies kaujās pie Kijevas. 

Bija precējies ar Mariju (Martu) Vītolu,dz. Stakena.

2. pasaules kara beigās devies trimdā uz Vāciju. No turienes izceļojis uz Angliju. Mūža nogalē dzīvojis veco ļaužu mītnē Londonā. Miris 1952. g. 11. aprīlī.  Apbedīts Kensingtonas kapos.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Sebastiāna Biruta OzoliņaMeita10.08.192200.00.2004
        2Klāra StakenaKlāra StakenaSvaine00.00.189919.07.1949
        3Uldis BērziņšUldis BērziņšMazdēls17.05.194424.03.2021
        Birkas