Vakar ap pulkst 10.45  no kara aerodroma Spilves pļavās pacēlās vienvietīga kaujas lidmašīna ar lidotāju seržantu Jāni Vistuci, lai izdarītu kārtējos trenēšanās lidojumus. Izpildot augstākās pilotāžas paņēmienus apm. 700 mtr. augstumā, lidmašīna pārgāja grīstē. Nenoskaidrotu apstākļu dēļ lidotājam neizdevās lidmašīnu no grīstes izvilkt un tā ar strādājošu motoru iedrāzās zemē. Lidmašīnai triecoties pret zemi eksplodēja benzīna tvertnes un lidmašīna aizdegās. Degoša benzīna liesmas bija tik stipras, ka glābšanas darbi nebija iespējami un lidotājs serž. Vistucis līdz ar lidmašīnas daļu dažos acumirkļos sadega. Nelaimes vietā tūliņ ieradās kara ministrs ģen.Bangerskis, armijas komand. štāba priekšn.pulkv. Kalējs un tehnisk. div. komandieris ģen. Kurels. Avārijas iemeslu noskaidrošanai kara ministrs iecēla izmeklēšanas komisiju ar plkv.-ltn. Indanu kā priekšsēdētāju un kpt. Dzenīti un vltn. Bulmani kā locekļiem. Ar šo pašu lidmašīnu dažas minūtes agrāk lidojis vltn. Blaus. Pēc viņa lidmašīnā iekāpis serž. Vistucis un viņa lidojums beidzies traģiski.

Seržants Vistucis dzimis 1903. g. 29. jūlijā, Jaunraunas pagastā, Cēsu apriņķī. Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā — 5. jūnijā 1919. g. tas brīvprātīgi iestājies Kurzemes divīzijas 1. atsevišķā eskadronā, kur sabijis līdz 1919. g. decembrim, kad uz Armijas virspavēlnieka pavēles pamata demobilizēts. Aktīvo kara dienestu serž. Vistucis sāk izpildīt 1924. g. Aviācijas pulkā. Pēc jaunkareivju apmācības nobeigšanas tas iestājās aviācijas skolas motoristu nodaļā, kuru sekmīgi beidz un strādā kā motorists. 1925. g. maija mēnesī tas iestājas aviācijas skolas lidotāju nodaļā un tā paša gada decembrī iegūst lidotāja nosaukumu. Pirmo patstāvīgo lidojumu uz skolas lidmašīnas nelaiķis izdarījis 1925. g. 17.oktobrī, pēc kam pakāpeniski trenējoties pārgāja uz modernākām lidmašīnām, līdz traģiskais nelaimes gadījums pārtrauca viņa darbu. Nelaiķis atstāj vecu mati. Viņa tēvs — 1919. gadā kritis par upuri lielinieku teroram.

Avots: Latvijas kareivis", 19.08.1927