Bijis zviedru izcelsmes. Dzimis Jelgavā.        Sigismunda Vidberga tēvs

Jelgavas pilsētas valdes grāmatvedis.

Spēlējis teātri pie Alunāna. 

---

Sigismunda vecaistēvs no tēva puses bijis Juris Piķieris (Jurris Piķķeer), kurš 1858. gada 21.novembrī (p.v.st. - 9. novembrī) ir laulājies ar Dārti Jerberi (Dahrte, arī Dorothea, Dohre), viņi ir no Elejas (Ellei, arī Elley) un pieder Sv. Annas lauku latviešu evaņģēliski luteriskajai draudzei. Vecākais dēls - Sigismunda tēvs Jānis (pilnā vārdā Johans Georgs (Johann Georg)) - dzimis 1859. gada 12. augustā (p.v.st. - 31. jūlijā) Kroņvircavā (Krons-Würzau), Elejā. Lai gan Jānim esot bijusi zviedru izcelsme, līdz šim ir izdevies konstatēt vienīgi ģimenes saistību ar 19. gs. otrās puses Kurzemes guberņu, tās toreizējo Dobeles apriņķi un ar Jelgavas tuvumā esošajiem Vircavas, Jēkabnieku un Svētes pagastiem. Jāņa kristību brīdī tēvs Juris bijis muižas modernieks, bet māte Dārte, spriežot pēc kāda nedaudz ātrāk veikta ieraksta, viņu reģistrējot krustmātes godā, dēvēta par moderi. Vēlāk Juris kļuvis par vairāku kroņa (valsts) muižu modernīcu nomnieku, piemēram, Fiskālmuižā jeb Viskaļu muižā (Fiscalhof) vai Mazsvētes muižā (Klein Swehthof arī Klein Schwethof). Pagaidām nav guvis dokumentāru apstiprinājumu pieņēmums, ka Juris līdzīgi ka dēls Jānis ieņēmis grāmatveža amatu.

Jānis Vidbergs deviņpadsmit gadus (1875 - 1894) bija Kroņa palātas galda priekšnieks (Finanšu ministrijas nodaļas vadītājs) Jelgavā, pēc tam divdesmit vienu gadu (1894—1915) - galvenais grāmatvedis Jelgavas pilsētas valdē. Pirmā pasaules kara laikā - galvenais grāmatvedis Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā Petrogradā. 1919. gadā pēc atgriešanās Latvijā strādāja Rīgā - vispirms Meliorācijas pārvaldē, pēc tās likvidācijas - Zemju departamenta saimniecības nodaļā par virsgrāmatvedi. Pēdējā zināmā Jāņa Vidberga darbavieta bija Latvijas Mākslas akadēmija, kur viņš 1921. gadā īsu laiku - nepilnus sešus mēnešus - ieņēma sekretāra darbveža administratora (vēlāk pārdēvēts par kancelejas pārvaldnieku) vietu. Pēdējās ziņas, kas dokumentē viņa dzīvi, attiecas uz 1921. gada 11. septembri, kad Jānis Vidbergs sakarā ar štatu samazināšanu tiek atbrīvots no darba akadēmijā. 1930. gada februārī, kad Vidbergu ģimenes pēdējā dzīvesvietā Rīgā, Lielgabalu ielā 2, veikta mājasgrāmatas pārreģistrācija no vecās (nav saglabājusies) uz jauno grāmatu, Jāņa Vidberga vārds īrnieku sarakstos vairs nav atrodams. Tātad viņa dzīve ir noslēgusies 20. gs. 20.gados.
Tieši Jānis Vidbergs ģimenē kopa latviskās tradīcijas, kamēr sieva iestājās par vāciskās Mītavas “labāko famīliju” garu un pat sadzīvē ar bērniem runāja vāciski. Jānis Vidbergs, būdams lokālpatriots, aktīvi darbojās Jelgavas Latviešu biedrībā, kurai, pēc tās pētnieka Līgotņu Jēkaba (1874-1942) domām, bija vēsturisks uzdevums apvienot Kurzemes latviešus, audzināt Kurzemes latvietību atšķirībā no Rīgas Latviešu biedrības (dib. 1868), kas pulcējusi tautiešus galvenokārt no Rīgas un Vidzemes. Jānis Vidbergs Jelgavas Latviešu biedrībā iepazinās un strādāja kopā ar daudzām izcilām personībām. (Latvijas ZA vēstis, 01.02.2002)