Mūžības ceļinieku saimei pievienojies agronoms Jānis Venners Kalamazū, Mičiganā. Nelaiķa dzīves un darba gaitas ir raksturīgs piemērs tai latviešu censoņu paaudzei, kas izglītojās un strādāja Latvijas brīvības skaistajos gados. Darba prieks, nesavtīgums, godaprāts un tēvzemes mīlestība vadīja paaudzi, kas izcīnīja, uzcēla un izveidoja mūsu tēvuzemi par nacionālu, daiļu un raženu valsti. Ko tai nodarīja karš, okupāciju un garie atkarības gadi, mēs pilnībā sākam saprast tikai tagad. Nelaiķis piederēja šai cēlāju audzei raženajos Latvijas laikos. Agronoms Jānis Venners dzimis 1905. gada 3. decembrī Smiltenē, Valkas apriņķī. Beidzis Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu, studējis LU, kur 1934. gadā ieguvis agronoma grādu. Jau studiju laikā bijis aktīvs LZS un aizsargu organizācijā. Pievienojies korporācijas Tālavija saimei. Pēc universitātes beigšanas sāka skolotāja darbu Valsts Smiltenes lauksaimniecības mācību iestādēs. Tūlīt tika ievēlēts par Smiltenes pilsētas vecāko. Darba bija pilnas rokas un tika vadīti skaisti, raženi gadi, līdz krievi 1940. gadā okupēja mūsu dzimteni. Neatkarības laikā agr. J. Venners tika apbalvots ar aizsargu nopelnu krustu un atzinības krustu. Pēc kara sākuma un okupāciju maiņām agr. J. Venners atkal pārņēma Smiltenes pilsētas vadību, līdz 1942. gadā viņu iecēla par Cēsu apriņķa vecāko. Par toreiz piedzīvoto viņš aprakstījis LI 1988. gadā izdotajā grāmatā "Latvijas zeme un zemnieki zem svešām varām." Agr. J. Venners kopā ar ģimeni dzimteni atstāja 1944. gada oktobrī. Nonākot bēgļu nometnē Insulā pie Berhtesgādenas, Venners strādāja par ģimnāzijas skolotāju un latviešu grupas vadītāju. No 1947. līdz 1949. gadam bija LCK kancelejas vadītājs, LCP un LNP loceklis. Fišbahā strādāja arī par dārzkopības skolas skolotāju. Venneru ģimene ASV ieceļoja 1949. gada augustā un apmetās Kalamazū, Mičiganā, kur Venners sāka saimniecisko darbību, iekārtojot augļu koku audzētavu. Aktīvi piedalījās vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē, noorganizējot skolu, to vadot; nodibināja Kalamazū latviešu kredītsabiedrības nodaļu un bija tās ilggadējs valdes loceklis. Agr. Venners jau dzimtenē rakstīja laikrakstos un profesionālos žurnālos par lauksaimniecības un dārzkopības jautājumiem, to turpinālā "Zeme un Tauta". Trimdā sastādījis arī divas grāmatas: "Ģimenes mājas augļu dārzs" un tās papildinājumu - "Jaunas atziņas dārzkopībā". Plaša un nozīmīga bija agr. J. Vennera darbība trimdas agronomu biedrībās un kopās, sākot jau ar pēckara laiku Vācijā. ASV 1952. gadā tika nodibināta latviešu agronomu biedrība, kurā nelaiķis bija aktīvs biedrs. 1978. gada augustā viņu ievēlēja par latviešu agronomu biedrības priekšsēdi, šajā amatā viņš bija 12 gadus, līdz 1990. gadam. Tanī laikā darbību atjaunoja Latvijas agronomu biedrība, un biedrību ārzemēs nosauca par Latviešu agronomu biedrību ārzemēs (LABA). Agr. J. Venneru ievēlēja par godabiedru. Arī pēc aiziešanas atpūtā viņš aktīvi piedalījās LABAs sarīkojumos, Zemnieku dienās Garezerā un rakstīja biedrības žurnālā. Agr. Jānis Venners aizgāja mūžībā 1999. gada 1. jūnijā Kalamazū, kur dzīvoja un strādāja gandrīz 50 gadus. Viņa izvadīšanā 5. jūnijā piedalījās plaša tautiešu un organizāciju pārstāvju saime. Latviešu agronomu biedrības ārzemēs vārdā atvadījās vicepriekšsēde agr. A. Tālberga. Lai vieglas smiltis raženu darbu darītājam, latviskās domas paudējam un sabiedrisko darbu veicējam Viņu piemiņā paturēs ģimenes locekļi un agronomu saime visā pasaulē.

Avots: Laiks, 10.07.1999