Jānis Veide  (1941-1944) bija Rīgas apriņķa policijas priekšnieks un 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris. Vēlāk Jānis Veide bija nacionālais partizāns Kurzemē un Kurzemes partizānu cīņu hronists.

Jānis Veide dzimis Limbažos. Viņa tēvs Pēteris Veide bija dzirnavnieks (miris 1938.g.),

J. Veide 1924. gadā beidza Rīgas pilsētas ģimnāziju, tad viņš  atgriezās Limbažos un sāka strādāt par miertiesneša sekretāru.

1929. gada februārī viņš tika iesaukts obligātajā dienestā Latvijas armijā -Vidzemes artilērijas pulkā, Rīgā.
J. Veide pabeidza instruktoru kursus un 1931. gada 1. septembrī demobilizējās virsnieka vietnieka dienesta pakāpē. 

Pēc dienesta Latvijas armijā, Jānis Veide 1931. gadā iestājās policijas dienestā.  Viņš tika norīkots par vecāko policistu Cēsu apriņķa Drustu pagastā.

1936  gadā J. Veide tika pārcelts par vecāko policistu Cēsu pilsētas 1. policijas iecirknī, bet 1937. gadā uz Rīgas apriņķa 3. iecirkni Ķeipenē krimināluzrauga amatā.

No 1939. gada J.Veide strādāja Rīgas apriņķa Policijas pārvaldē, kur strādāja līdz 1940. gada 30. septembrim, kad drīz pēc padomju varas nodibināšanās Latvijā no darba policijā tika atlaists.

Baigajā gadā J. Veide strādāja dažādos amatos: darbnīcas vadītājs Rīgas celtniecības trestā, LPSR Arodbiedrību padomes Sanatoriju atpūtas namu celtniecības pārvaldē, bet tika atbrīvots, jo  Latvijas laikā bija policists.

Pēc padomju okupācijas, 1941. gada 1. jūlijā Rīgā nodibinājās latviešu Pašaizsardzības vienību štābs, tā vadītājs pulkvedis Voldemārs Veiss aicināja visus policijas un pašvaldību iestāžu darbiniekus ierasties savās bijušās darba vietās.

Arī J. Veide ieradās Rīgas Prefektūrā, kur bijušais Latvijas kriminālpolicijas priekšnieks Ozoliņš J.Veidem uzdeva organizēt Rīgas apriņķa policiju. 1941. gada septembrī J.Veide tika apstiprināts par Rīgas apriņķa policijas priekšnieku. J. Veide šajā amatā nostrādāja līdz 1944. gada oktobrim.

1943. gada sākumā  J. Veidem tika piešķīra policijas majora dienesta pakāpi, bet 1944. gada
aprīlī viņu paaugstināja par.pulkvežleitnantu. Vienlaikus J. Veide bija arī 5. Rīgas Aizsargu pulka komandieris.

Jānim Veidem bija neoficiāla kopdzīve ar Latvijas Nacionālās operas solisti Vilmu Briedi (1909-1990). 

Jānis Veide tika apcietināts 1947.gada septembrī. 

Viņu notiesāja Latvijas PSR iekšlietu karaspēka kara tribunāls 1948. gada 31. martā. 

J.Veide apcietinājumā un padomju vergu darba nometnēs pavadīja pilnus 20 gadus līdz 1967. g. 11. septembrim.

J.Veide mūža atlikušo daļu pavadīja Limbažu raj. Urgu pansionātā, kur mira 66 gadu vecumā (1973. gadā).

Avot: "Uz ežiņas galvu liku" https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:697859|page:22 22.lpp. 

http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:244212|article:DIVL132|query:J%C4%81nis%20Veide%20partiz%C4%81nu%20Veides%20

http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:244212|article:DIVL132|query:J%C4%81nis%20Veide%20partiz%C4%81nu%20Veides%20

Jānis Veide – kureliešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks

2005.12.10 Latvija Amerikā
Jānis Vasiļevskis

http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:292101|article:DIVL614|query:J%C4%81nis%20Veide%20