Jānis Vanags

Dzimšanas datums:
22.11.1894
Miršanas datums:
27.02.1942
Mūža garums:
47
Dienas kopš dzimšanas:
47280
Gadi kopš dzimšanas:
129
Dienas kopš miršanas:
30016
Gadi kopš miršanas:
82
Kategorijas:
Padomju represiju (genocīda) upuris, Robežsargs, VKOK, Viestura Kara ordeņa kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

  * 1894. XI 22. Bases pag.

                1915. VI 01. Viļņas kara skolā, junkurs,

                1915. X 01. beidzis un paaugstināts praporščika pakāpē,

                1915. XI Rezerves 63. kājnieku pulkā, jaunākais virsnieks,

                1915. XI 28. bijis Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieks,

                1915. XI 28. Valmieras Latviešu strēlnieku bataljona Ārrindas 

                               komandas priekšnieka v.i.,

                1916. II 19. Rotas (II) jaunākais virsnieks,

                1916. III 08. kaujas,

                1916. IV 24. – VI 02. piekomandēts pie jātnieku spridzinātāju komandas,

                1916. VII 25. paaugstināts podporučiks pakāpē izd. no 1915. VI 01.,

                1916. VII 30. Rotas (II) komandieris,

                1916. X 11. apbalvots Sv. Annas ordeņa IV šķiru,

                1916. X 17.                A.P. pārvietots uz bataljonu,

                1916. X 31.                Rotas (II) jaunākais virsnieks,

                1916. XI 28. apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa III šķiru ar šķēpiem un banti,

                1916. XII 13. – 1917. XI 03. Jaunformējamas (I) maršrotas komandieris,

                1916. XII 23. ievainots,               

                1916. XII 23-30. kaujas,

                1917. III 04. paaugstināts poručiks pak. izd. no 1917. I 01.,

                1917. X 12. Rotas (V) jaunākais virsnieks,

                1918. atvaļināts,

                1928. IX 08. Robežapsardzībā, posteņa priekšnieks Jūras 

                               robežapsardzības rajonā,

                1928. XI 01. Jaunlatgales robežapsardzības apgabala III rajonā,

                1930. I 01. grupas priekšnieks,

                1931. VIII 15. beidzis Robežsargu virsnieku kursus,

                1933. IX 16. Zilupes robežapsardzības apgabala III rajonā,

                1935. I 06. Robežsargu brigādes Zilupes II bataljonā, virsleitnants.

                1936. IX 07. beidzis Robežsargu virsnieku kursus,

                1936. II 02. Ilūkstes robežapsardzības apgabala atsevišķā 14. rotā,

                1939. X 25. Krāslavas V bataljonā, vada komandieris,

                1939. XI 09. apbalvots ar Viestura ordeņa V šķīru # 552,

                1940. atvaļināts.

Pēdējā dzīvesvieta pirms aresta bijusi Silenes pagasta Borovkas ciemā, Pasta ielā 11a. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Kratīšanu dzīvesvietā 10. oktobrī veikuši tautas miliči Borovskis, Samohvalovs, Makarijs, NKVD operatīvā pilnvarotā B. Grāmatnieka un vecākā leitnanta Rozova vadībā, bez saimnieka klātbūtnes. Kā lietiskie pierādījumi izņemtas divas personīgās pistoles, matu cērpjamā mašīna, auto vadītāja tiesības, virsnieka siksna, divi zīmogi, robežsargu brigādes krūšu nozīme, galda pulkstenis, dažādi dokumenti, 1 kilograms juhtādas un 10 grāmatas. Tajā pašā dienā aprakstītas arī dzīvoklī esošās mantas, mēbeles un citas lietas.

1940. gada 15. oktobrī, jau Daugavpils NKVD cietumā, J. Vanagu pratinājis izmeklētājs Morozovs. J. Vanags apsūdzēts gan par spiegošanu dienesta laikā, gan par izteikumiem pret padomju varu. Apsūdzībā minēts arī fakts, ka J. Vanags licis Silenes pagasta sekretāram Vīcupam 1940. gada 21. jūnijā noņemt izkārto sarkano karogu. Kopā ar seržantu Kārli Lasmani un robežsargu Jāzepu Kivlenieku J. Vanags karogu atņēmis un licis Vīcupam atdot arī komunistisko literatūru (laikrakstus "Izvestija" un PSRS ģeogrāfijas grāmatu). Apsūdzības uzturēšanai izmantots arī tas, ka J. Vanags uzturējis sakarus ar 1940. gada 1. augustā apcietināto politpārvaldes priekšnieku Staņislavu Dilānu, jo abi bijuši Veco latviešu strēlnieku biedrības biedri. Nav ticis aizmirsts arī tas, ka 1932. gadā personīgi J. Vanags apcietinājis komunistu Berkoviču, kurš vēlāk notiesāts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, kā arī 1940. gada oktobra sākumā politnodarbību laikā izteiktā kritika par PSRS komunistiskās partijas vēstures īsā kursa tulkojumu latviešu valodā. Tiesāts 1940. gada 24. maijā. Miris 1942. gada 27. februārī Kraslagā. Precējies, sieva Marija, dzimusi 1900. gada 10. martā, dēls Elmārs dzimis 1927. gada 2. martā. VDK lieta Nr. p69324.

                Avots:       LVVA 4254-1-38-34.; 5601-1-6786.;

                               XII armijas pavēle # 928/1916.;

                               Valmieras Latviešu strēlnieku bataljona pavēles # 1/1916., # 24/1915.,

                                               # 57/1916., # 127/1916., # 174/1916., # 244/1916.,

                                               # 251/1916., # 360/1916., # 364/1916., # 367/1916.;

                                Valmieras Latviešu strēlnieku pulka pavēles # 422/1916.,                

                                               # 116/1917., # 370/1917., # 400/1917.;

                               „Latviešu Strēlnieks”, lpp. 1592, 1597, 1601, 2025.

                               https://www.vestnesis.lv

Avoti: biblioteka.valmiera.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Marija VanagsMarija VanagsSieva00.00.190004.08.2006

        Nav norādīti notikumi

        Birkas