LKOK nr.3/94

Valdmanis, Jānis

Virsleitnants 3. Jelgavas kājnieku pulkā.


* 1891. g. 16. martā Aknīstes pagastā.

+ 1952. g. 8. feb.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 19. oktobra naktī pie Novojes ciema Latgalē.

Paaugstināts par kapteini.

1952. gadā apcietināts, pēc ziņām, nošauts.

VALDMANIS JĀNIS Pētera dēls
3. Jelgavas kājnieku pulks, virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1891. g. 16. martā Aknīstes pagastā Valdmaņos. Skolotājs Neretas Andreja skolā. 

Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis 335. lauka hospitālī. 1917. g. beidzis Viļņas karaskolas kursus un ieskaitīts 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā. No tā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kur palicis līdz demobilizācijai, tad kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918. g. nov. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 23. jūn. Aknīstē Augškurzemes partizānu vienībā. Rotas komandieris. Vēlāk ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā, piedalījies visās pulka kaujās Zemgalē un Latgalē. Par varoņdarbu Daugavas forsēšanas laikā pie Podunajas 1919. g. 3. okt. paaugstināts par virsleitnantu, vēlāk arī par kapteini. 

1919. g. naktī uz 19. okt. Latgalē Valdmanis uzbruka Novajas sādžai, neskatoties uz ienaidnieka pārsvaru, ieņēma to, saņēma 13 gūstekņus, ieguva ložmetēju, zirgus u.c. trofejas. 

Atvaļināts 1921. g. 29. martā. Aknīstes vidusskolas pārzinis, turpat piešķirta jaunsaimniecība Indrāni. 

1941. g. vasarā, vācu okupācijas laikā iecelts par Aknīstes pilsētas komandantu. Pēc 2. pasaules kara slēpies. dzīvojis Lietuvā. Mažeiku raj. Urvitu ciemā. 

1951. g. apcietināts. 1951. g. 23.-24. nov. Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls piesprieda V. nāvessodu (KPFSR KK 58-la). Nošauts 1952. g. 8. febr. Rīgā. Ģimene tikusi izsūtīta uz Sibīriju.