No Zviedrijas saņemta ziņa, ka Burošā 28. februārī miris mācītājs Jānis Sviķis - Burošas, Rietumzviedrijas un Lundas latviešu draudžu mācītājs. Viņš dzimis 1901. gada 19. janvārī, strādājis kā skolotājs un ierēdnis. Beidzis teoloģijas studijas Latvijas universitātē un 1944. gada 9. oktobrī Ventspilī arhibīskaps Dr. T. Grīnbergs viņu ordinē kā pēdējo garīdznieku vēl uz Latvijas zemes. Drīz pēc tam jaunais mācītājs nonāk Zviedrijā un iesaistās mūsu baznīcas darbā. Sākumā viņš darbojas Upsalā, uzņemot tur sakarus ar zviedru baznīcas vadību. Tai pašā laikā mācītājs Sviķis rūpējās, lai palīdzētu latviešu bēgļiem Vācijas nometnēs. No šiem maziem sākumiem izauga liela organizācija, kuras goda prezidents bija Zviedrijas arhibīskaps, bet darba darītājs mācītājs Sviķis. Sākās mantu un līdzekļu vākšana zviedru draudzēs, sūtīšana uz Vācijas nometnēm. Arī tad, kad lielais vairums Vāciju atstājām, darbs neizbeidzās un mācītājs Sviķis palīdzēja palicējiem: veciem un slimiem un jaunatnei, aicinot to vasaras nometnēs Elandes salā, kur Zviedrijas baznīca bija nodevusi latviešu vasaras nometnes rīcībā plašu mācītāja māju ar blakusēkām. Bēgļu bērnus tur ne tikvien labi paēdināja, bet arī audzināja un stiprināja ticībā. Mācītājs Sviķis arī rūpējās par to, lai bērni, atgriežoties pie vecākiem, būtu apģērbti jaunās drānās. Šajās nometnēs katru vasaru ieradās augsts viesis Zviedrijas arhibīskaps Dr. G. Hultgrens.
Mācītājs Sviķis piedalījās arī mūsu kopbaznīcas darbā. Viņš ilgus gadus bija mūsu baznīcas Zviedrijā Pārvaldes sekretārs, piedalījās daudzās konferencēs.
Ir apklususi šī darbīgā sirds. Izpildot viņa vēlēšanos, mācītāja Sviķa mirstīgās atliekas pēdējai dusai guldītas Elandes salā, vietā, kuru viņš tik ļoti mīlēja un kur tik daudz kalpoja.

Avots: "Londonas avīze", 18.03.1966