Piedzima Cīravas pagastā laukstrādnieka ģimenē. Mācījies Cīravas pagastskolā. Pēc tam mācījies dārzkopību Rīgā un Ķīrupes muižā. Strādājis par dārzkopi vairākās Kurzemes muižās.

1902. gadā Medzas pagastā iegādājies 6 pūrvietas (ap 2,2 ha) zemes, kur ierīkojis dārzu un uzbūvējis vairākas ēkas. 1922. gadā Šternam piešķira 30 pūravietas (ap 11 ha) nekultivētas zemes, kuru arī apstrādājis. Par dārzkopībā ieguldīto darbu 1927. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Piedalījies 1905.gada revolūcijā. Šternu 1906. gadā vajāja soda ekspedīcijas. Tika nodedzināta Šterna māja. Šterns tika arestēts, notiesāts un izsūtīts uz Mezeņas pilsētu Arhangeļskas guberņā, kur pavadīja nepilnus divus gadus. 1918. gadā piedalījies Liepājas apriņķa pašvaldības dibināšanā.

1920. gadā Šterns tika ievēlēts Satversmes sapulcē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) saraksta. 1921. gadā pievienojās Mazinieku partijai un tās parlamentārajai frakcijai. 1925. gadā bija zemkopības ministra biedrs bez balstiesībām valdībā. No 1925. līdz 1934. gadam bija Saeimas deputāts. Līdz 1929. gada decembrim pārstāvēja Mazinieku partiju, pēc partijas likvidēšans piedalījās Progresīvās apvienības izveidē un darbībā.

Pēc Latvijas okupācijas piedalījies Demokrātiskā bloka saraksta veidošanā Tautas Saeimas vēlēšanām. Līdz ar citiem aktīvistiem arestēts. Vācu okupācijas laikā Šternu pratināja Gestapo. Otrās padomju okupācijas laikā 1949. gada martā izsūtīts uz Omskas apgabalu, no kura atgriezās 1956. gadā.

Miris 1965. gada 5. martā Liepājas slimnīcā. Apbedīts 14. martā Liepājā.

Avots: "Brīvība", 01.11.1967

***