15381. Kad staigā par kapu vietām, tad piemetas krītamā kaite (krītamais). J. Steglavs, Jelgava

***

Steglavs Jānis (1853. - 1900.04.)

Teātra darbinieks un tulkotājs. Ar skatuves vārdu Liepiņš vadījis Jelgavas Latviešu biedrības teātri (1883-1884), kā arī Jonatāna biedrības teātri Rīgā, Pārdaugavā. A. Mierlauka (Friedfelda) skatuves vārda tēvs un pirmais režisors.

Tulkojis un lokalizējis komēdijas, kuras 80.gados A.Alunāns u.c. izdevēji Jelgavā public. grāmatās bez autora norādes.

 K. Brīvnieks savās atminās raksta (25. lpp.):

  1886. gadā Jonatāna biedrība (Pārdaugavā) atradās savas slavas kalngalos: ik svētdienas sarīkoja nevien dejas uz jaunierīkotās dejas grīdas, bet arī pieklājīgi sagatavotas teātra izrādes, priekšlasījumus un jautājumu vakarus. Izrādes, kuras kārtīgi notika sākot ar maija mēnesi, vadīja toreiz pazīstamais aktieris-režisors Jānis Steglavs.

Bez pastāvīgās trupas spēkiem kā viesi allaž piedalījās Rīgas Latv. teātra aktieri Brigadere-Maija, Fr. Lepšēvics, A. Vārna-Vārtiņš u. c. Tā kā abi pirmie mākslinieki bija tā laika ievērojami dziedoņi un publika ļoti cienīja «lugas ar dziedāšanu», tad ļoti bieži izrādīja dziesmu lugas.   Ari iestudētfijs-pavadītājs mums bija varens — komponists Pēteris Šancbergs. Viss gāja labi. Te dažas dienas pirms Kneizeļa dziesmu lugas «Tēvijai» izrādes atsakās suflēt.

Kāds no valdes locekļiem apsolās apgādāt citu un turēja vārdu: nākamā mēģinājumā stāda mums priekšā jaunu 18—20 g. vecu puisīti, baillīgu un ārkārtīgi kautrīgu. Ar kungiem viņš izmaina vienu, otru vārdu, bet no dāmām vairās kā no paša nelabā. Bet suflēt, kad to viņam pamāca un ierāda, kautrīgais jauneklis suflē labi, esam visi apmierināti.

Pienāk izrādes diena. Viss iet gludi, te pēkšņi skatā, kur Brfgadere-Maija beidz dziedāt jūtīgo Līziņas dziesmu: «Dievs grib, ka tev būs piedot» un Zepa lomas tēlotājs Lepšēvics, ielecis pa logu, aizgrābtībā satver Līziņas roku, sākas negaidīts, ilgs starpbrīdis.    Steglavs uztraukts vēro no kulisēm un noskaidro: Lepšēvics nezina turpmāko tekstu un klusē, bet sufliers vairs nesuflē! Viņš atspiedies pret sufliera kasti un no sajūsmas raud kā izkults bērns   ...

Neko darīt, Steglavs suflē no kulisēm un izrāde turpinās līdz beigām.

Un kas bija šis jūtīgais suflieris, kurš vēl tā paša gada 16. novembrī ar panākumiem uzstājās jau kā tēlotājs uz tās pašas skatuves Murmina lomā lugā «Mednieki» un no laba sufliera attīstījās par vienu no ievērojamā-kiem latvju aktieriem?

Tas bija mūsu tagadējā Nacionālā ' teātra aktieris-režisors Aleksis Mierlauks..."[1]

[1] Latvijas Kareivis: Svētdiena, 7. aprīlis, 1935